Jau kopš 1989. gada katru gadu septembrī kādā no Eiropas Savienības (ES) lielākajām pilsētām norisinās jauno zinātnieku konkurss. Beidzamos padsmit gadus konkursā startē arī skolēni no Latvijas. Šogad mūsu valsts tika pārstāvēta ar četriem pētījumiem, kuri tika prezentēti stendos, taču diemžēl nevienu no godalgām vai speciālajām balvām tie neieguva. Kopā ar jauniešiem jau vairākus gadus uz šiem konkursiem dodas arī Valsts izglītības satura centra vecākā referente Mudīte Kalniņa. Sarunā ar TVNET viņa neslēpa vilšanos. «Diemžēl skolās pētniecisko darbu izstrāde balstās uz skolēnu un skolotāju - pētniecisko darbu vadītāju entuziasma, nav arī pietiekošu līdzekļu konkursu organizēšanai reģionos un nav valsts atbalsta skolēnu zinātniskās konferences-konkursa organizēšanai valsts līmenī, tāpēc ne vienmēr Latvijas skolēnu pētnieciskie darbi spēj konkurēt ar bagāto Rietumvalstu piedāvājumu.»

Nav noslēpums, ka Latvijā nav daudz derīgu izrakteņu, lai, līdzīgi kā Saūda Arābijā balstītu savu ekonomiku uz dabas resursiem. «Latvijas zinātne šovasar tika apbērēta, jo tai finansējums samazināts par 60%,» pirms dažām dienām intervijā izteicās Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors akadēmiķis Ivars Kalviņš. Kāpēc? Jau kādu laiku vērojama tendence, ka Latviju pamet zinātnieki, piekrītot labāk atalgotiem darbiem ārzemēs. Diemžēl arī jaunieši, kuri izvēlējušies saistīt savu dzīvi ar zinātni, bieži vien neredz citu iespēju kā pamest Latviju un doties uz citām valstīm, kur viņu intelektuālo pienesumu spēs novērtēt augstāk.

«Latvijas vienīgā bagātība ir cilvēki, to gudrās galvas. Tāpēc valstij ir jāiegulda zinātnē, jauniešu izglītošanā un jārūpējas par intelektuālā potenciāla neaizplūšanu no Latvijas. Ir labi papildināt savas zināšanas, gūt pieredzi ārvalstīs, bet valstij vajadzētu domāt, kā radīt jaunajiem zinātniekiem pievilcīgas, ar ārvalstīm konkurējošas darba vietas tepat Latvijā,» uzsver Mudīte Kalniņa.

Mudīte Kalniņa

FOTO: TVNET

«Gribam, lai gudrās galvas paliek Latvijā,» sarunā ar TVNET saka Mudīte Kalniņa, kura jau vairāk nekā 35 gadus organizē Latvijā skolēnu zinātniskos konkursus, kā arī vada vasaras mācību nometni «Alfa». «Jauniešiem daudz pievilcīgākas kļūst augstākās mācību iestādes ārvalstīs. Daudzi dodas uz Eiropu, tālāk uz ASV, jo gudrās latviešu galvas pasaulē ir pieprasītas.»

Savulaik «Alfas» nometnēs piedalījušies arī patlaban sabiedrībā pazīstami cilvēki - politiķis Einars Repše, Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, LU rektors Mārcis Auziņš, eirokomisārs Andri Piebalgs, bijušais Latvijas premjers Valdis Dombrovskis u.c., un Kalniņas kundze ar skumjām raugās uz šā brīža jaunajiem talantiem, kuriem netiek dota pietiekoši stabila platforma, lai attīstītu savu talantu.

Protams, ne tikai finansējums nosaka to,kādus un vai vispār panākumus šādos starptautiskos konkursos iespējams iegūt. Visa pamatā ir spēcīga, oriģināla ideja,

taču reizēm arī ar labu ideju, kurai nav izstrādāts ekonomiskais pamatojums vai kuru konkursants pārliecinoši neprot prezentēt, var palikt citu ne tikai labu, bet labāk prezentētu ideju ēnā.

Līdz šim augstākais sasniegums šajā konkursā Latvijai bija divas trešās vietas 2008. gadā, kad monetāro balvu ieguva Latvijas jaunie fiziķi, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolventi – Latvijas Universitātes 1. kursa studenti Ēriks Zaharans un Jānis Zaharans par darbu «Kardiovaskulārās sistēmas monitorings». Un 2010. gadā, kad godpilno trešo vietu ieguva Latvijas 34. skolēnu zinātniskās konferences laureāts, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas 12. klases skolnieks Aleksejs Sazonovs par veikto pētījumu informātikā «Attēlu atpazīšanas algoritmu un datormetožu lietošana astronomisko objektu klasifikācijā».

Arī šogad fizikas nozarē Itālijā startēja divi Rīgas Franču liceja 12. klases skolēni Amanda Dolgā un Ingars Lukoševičs (fizika). Kā arī Āgenskalna Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Ņikita Sergejevs (ķīmija), Rīgas 10. vidusskolas 11. klases skolniece Olga Rogoženko (matemātika) un Siguldas Valsts ģimnāzijas 11. klases skolnieks Valts Krūmiņš (bioloģija).

Amanda un Ingars izmeklēja alternatīvus zaļās enerģijas uzglabāšanas veidus, konkrēti izvēloties ceolītus (nosaukums «ceolīts» celies no diviem grieķu vārdiem: «ceo», kas nozīmē «vārīties», un «litos» - «akmens»), kas ir pulverveida viela, kura atrodama gan dabā (vulkānu un sālsūdens tuvumā), gan izveidojama mākslīgi, sintezējot. Ņikita bija pievērsies tiešām nopietnam darbam, lai palīdzētu cilvēkiem cīnīties pret vīrusiem un pat vēzi. Viņa darbs tapa divu gadu laikā un bija saistīts ar organisko ķīmiju. Olga bija pievērsusies teorētiskajai matemātikas pasaulei, bet Valts startēja ar ideju bioloģijas laukā. Tā kā pasaulē arvien vairāk izmanto kultūraugus, lai ražotu bioetanolu (Latvijā bioetanolu pārsvarā iegūst no graudiem), viņš centās atrast alternatīvu - topinambūru.

No kreisās: Olga Rogoženko, Valts Krūmiņš, Amanda Dolgā, Ingars Lukoševičs un Ņikita Sergejevs Milānā

FOTO: TVNET

Kā redzams, visas mūsu gudro galvu idejas ir interesantas, un skolēni labi pastrādājuši, taču uz citu valstu fona, kurās ir attīstīta zinātniskā infrastruktūra, skolēniem ir plašākas iespējas savu ideju izstrādāt un realizēt. Galu galā konkurence ir liela. Kopumā konkursā tika pārstāvētas vairākas zinātnes nozares – sākot ar fiziku, ķīmiju, matemātiku, beidzot ar inženierzinātnēm un pat kultūru. Piedalījās 169 jaunie zinātnieki no 39 valstīm - kopumā 103 zinātniskie projekti.

Pamatinformācija

Eiropas Savienības jauno zinātnieku konkursu Eiropas Komisija iedibināja, lai uzlabotu sadarbību un ideju apmaiņu starp jaunajiem zinātniekiem, kuriem ir līdzīgas spējas un intereses, un lai dotu tiem iespēju strādāt Eiropas izcilāko zinātnieku vadībā.

Konkursa mērķis ir iedrošināt zinātnē ieinteresētus jauniešus veidot karjeru šajā jomā.

Konkurss ietilpst Zinātnes un sabiedrības programmā atbilstīgi Septītajai pētniecības pamatprogrammai (7PP).

Konkursa aizsākumi meklējami 1989. gadā, kad tajā piedalījās 15 valstis.

Sīkāka informācija par ES jauno zinātnieku konkursu, tostarp fotoattēli, veiksmes stāsti, biogrāfiskas ziņas par konkursa žūriju un visu projektu apraksti pieejami mājas lapā «ec.europa.eu» (skat. resursus).

2016. gadā konkurss norisināsies Briselē.

www.eucys2015.eu

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO