Šodien Baltkrievijā notiek prezidenta vēlēšanas, kurās, neskatoties uz pieaugošajām ekonomiskajām problēmām, jau piekto reizi pēc kārtas, domājams, uzvarēs līdzšinējais valsts galva Aleksandrs Lukašenko, jo opozīcija ir neitralizēta, bet vēlētāji slīgst apātijā.

61 gadu vecais Lukašenko, kas savulaik izpelnījies palamu «Eiropas pēdējais diktators» un pret kura režīmu Rietumi par cilvēktiesību pārkāpumiem vērsuši sankcijas, jau tagad kļuvis par Eiropā visilgāk pie varas bijušo līderi.

Šķiet, viņš ir tik pārliecināts par savas varas nesatricināmību, ka atklāti sācis gatavot sev mantinieku, jo septembrī Lukašenko uz ANO Ģenerālo asambleju bija paņēmis līdzi 11 gadus veco dēlu Nikolaju, kas jau iepriekš ticis iepazīstināts ar pāvestu Francisku un Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

«Lukašenko liek noprast, ka viņš pie varas paliks tik ilgi, cik vēlēsies, un iepazīstina mūs ar jauno valdnieku,» sarunā ar aģentūru AFP norāda opozīcijā esošās Apvienotās pilsoniskās partijas līderis Anatolijs Ļebedko.

Kamēr pašas vēlēšanas, kurās ar Lukašenko sacenšas trīs mazpazīstami kandidāti, var sagādāt maz pārsteigumu, lielāku intrigu rada Rietumu sagaidāmā reakcija uz Baltkrievijas prezidenta kārtējo pārvēlēšanu.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Lukašenko iesaistījies aktīvā ārpolitiskā manevrēšanā, cenšoties izmantot pieaugošo spriedzi starp Maskavu un Rietumiem, tostarp organizējot tā sauktās Minskas miera sarunas, lai tādējādi vairotu savu starptautisko ietekmi.

«Rietumi gaida vēlēšanu iznākumu,» atzīst Varšavā bāzētā Politikas analīzes centra «Prognosis» vadītājs Pāvels Usovs, piebilstot, ka gadījumā, ja tās norisināsies mierīgi, Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Minsku varētu tikt atceltas.

Pēc 2010.gada vēlēšanām, kad, protestējot pret to oficiālajiem rezultātiem, Minskas ielās izgāja tūkstošiem opozīcijas atbalstītāju un pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, Lukašenko nekautrējoties izmantoja spēku, lai demonstrācijas apspiestu.

Atklāti cenšoties pielabināt Rietumus, pirms šīm vēlēšanām Lukašenko ir atbrīvojis sešus ieslodzījumā esošos opozīcijas līderus, tomēr nevienam no tiem nav atļauts izvirzīt savu kandidatūru. Tāpēc opozīcija aicinājusi vēlētājus uz boikotu, kā arī vērsusies pie ES, mudinot sankcijas neatcelt.

«Demokrātiski noskaņotie pilsoņi ir skeptiski pret šīm vēlēšanām, un tā ir jauna situācija, jo pirms desmit gadiem joprojām pastāvēja ilūzijas, ka vēlēšanu ceļā kaut ko iespējams mainīt,» AFP atzīst opozīcijas veterāns Vincuks Vjačorka. «Tagad ikviens zina, ka viņi šeit pat neskaita balsis.»

Arī daudzi vēlētāji atzīst, ka negrasās balsot.

«Vēlēšanu ceļā varu mainīt nav iespējams,» apgalvo 55 gadus vecais taksometra vadītājs Leonīds Kulakovs. «Tikai tauta, kad tā miermīlīgi izies ielās, kad pievienosies veselas fabrikas un rūpnīcas, varēs mainīt šo varu.»

No četriem kandidātiem vienīgi 38 gadus vecā bijusī sociālā darbiniece Tatjana Korotkeviča, kas formāli pārstāv opozīciju, ir izvērsusi ko līdzīgu priekšvēlēšanu kampaņai, tiekoties ar vēlētājiem un sniedzot intervijas medijiem.

Saskaņā ar aptauju, ko veicis Neatkarīgais sociālekonomisko un politisko pētījumu institūts, 47,5% baltkrievu atbalsta Lukašenko, kam ar nieka 7,2% seko Korotkeviča. Atbalsts abiem pārējiem kandidātiem - Sergejam Gaidukevičam un Nikolajam Ulahovičam - vispār nav vērā ņemams.

Tikmēr arī Krievija, kas finansiāli balsta Lukašenko režīmu, ar bažām vēro oportūnistiskā Baltkrievijas līdera mēģinājumus salabt ar Rietumiem.

Īsi pirms tam, kad spriedze Maskavas un Rietumu attiecībās sasniedza jaunu pakāpi, Krievijai uzsākot bombardēt Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pretiniekus, Kremļa saimnieks Vladimirs Putins atgādināja Minskai par savu vēlmi palielināt Krievijas militāro klātbūtni Baltkrievijā.

Viņš uzdeva savai valdībai noslēgt vienošanos ar Minsku par gaisa spēku bāzes izvietošanu tās teritorijā.

Tomēr Lukašenko šonedēļ kategoriski noraidīja šo ieceri, tā vietā norādot, ka baltkrieviem esot vajadzīgi krievu ieroči.

Vienlaikus, demonstrējot savu laipošanas māku, Baltkrievijas līderis paziņoja, ka Minska ir gatava kopīgi ar Krieviju aizstāvēt abu valstu teritoriju pret NATO agresiju.

«Kopā mēs esam atbildīgi par rietumu robežu,» uzsvēra Lukašenko. «Svarīgi, ka mēs šeit nestāvam vieni pret NATO. Mēs esam kopā ar Krieviju.»

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams