Pieminot 20 gadus kopš «Estonia» nogrimšanas Baltijas jūrā, Stokholmas Djūrgordenas Galērvarvas kapos pie pieminekļa traģēdijas upuriem notiks atceres ceremonija ar Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava un aizsardzības ministres Kārinas Enstromas piedalīšanos. Paredzēts, ka atceres ceremonijā vainagu noliks arī Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis.

Ceremoniju organizē Zviedrijas Katastrofu centrs un «Estonia» upuru un piederīgo fonds.

Jau ziņots, ka pasažieru prāmis «Estonia» nogrima 1994.gada 28.septembrī Baltijas jūrā netālu no Somijas piekrastes vētras laikā, aizraujot dzelmē 852 cilvēku dzīvības. Kad katastrofas vietu sasniedza glābēji, ledainajā ūdenī bija izdzīvojuši tikai 137 cilvēki.

Pasažieru vidū bija 29 Latvijas iedzīvotāji, no kuriem izglābās tikai seši.

Prāmja «Estonia» nogrimšana ir Eiropā traģiskākā miera laika jūras katastrofa.

Starptautiska izmeklēšanas komisija 1997.gadā konstatēja, ka katastrofu izraisījis prāmja atveramā priekšgala bojājums.

2005.gadā gan Igaunija, gan Zviedrija sāka jaunas izmeklēšanas, kad daudzi bojāgājušo radinieki, kuģniecības

eksperti un politiķi apgalvoja, ka prāmis nogrimis pēc sprādziena.

Šādai teorijai par labu runāja arī Zviedrijas atzinums, ka tajā pašā 1994.gadā ar minēto prāmi vismaz divas reizes transportēts Krievijas militārais aprīkojums.

Igaunijas komisija 2007.gadā paziņoja, ka tās rīcībā nav pierādījumu,

ka katastrofu būtu izraisījis sprādziens, jo ķīmisko vielu analīzes nav uzrādījušas nekādas sprādziena iespējamības pazīmes.

Savukārt divas izmeklēšanas komisijas, kuras pēc Zviedrijas valsts pasūtījuma veica prāmja «Estonia» bojāejas apstākļu izpēti, izplatīja paziņojumu, ka nogrimšanu izraisīja un paātrināja kuģa priekšējās lūkas atvēršanās.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams