Īsā laika posmā džihādistu organizācija Islāma valsts (IV), uzsūcot sevī daudzas nelielas teroristu grupas, pārvērtusies par iespaidīgu kustību, izveidojusi pārvaldes vertikāli un spējusi iekarot ap 40% Sīrijas teritorijas ar 2,2 miljoniem iedzīvotāju un līdz 25% Irākas teritorijas ar 4,6 miljoniem iedzīvotāju tajā.

No savas priekšgājējas - Al Qaeda - IV atšķiras ar daudz pārdomātāku attieksmi pret resursiem iekarotajās teritorijās, veido nodokļu sistēmu un pat apgalvo, ka radīs savu valūtu. Kā zināms, nekas no tā nebija Al Qaeda prioritāšu vidū - tā lauvas tiesu savu līdzekļu guva noziedzīgas darbības rezultātā, no «labdarības» ziedojumiem un organizācijas biedru personiskās bagātības.

Ļoti bieži plašsaziņas līdzekļos tiek pieminēti tādi IV ienākumu gūšanas veidi kā izlaupīšana, kultūrvēstures artefaktu pārdošana, izpirkumi par cilvēku nolaupīšanu, sieviešu un bērnu pārdošana seksuālajā verdzībā, kā arī privāto personu ziedojumi.

Cīņa pret sejām, statujām, tempļiem un pat pilsētām

Kāpēc IV džihādistiem jāiznīcina vēstures un kultūras pieminekļi, kas pārdzīvojuši gadu tūkstošus? IV oficiālā propaganda skaidro, ka antīkā kultūras mantojuma iznīcināšana - nepieciešams solis cīņā ar «nacionālistisko dienaskārtību», ko deklarē senas statujas, tempļi un pat pilsētas.

Interesanti, ka noteiktos reģionos ekstrēmisti iznīcina šīītu un sunnītu celtnes, sunnītu svētnīcas. Var pat secināt, ka IV ir mazāk iecietīgāka pret citiem islāma virzieniem nekā pret kristietību vai jūdaismu.

Līdztekus IV oficiāli uzskaitītajiem iemesliem pastāv neminēts, taču krietni praktiskāks motīvs - stabila likvīdo līdzekļu gūšana no senlietu pārdošanas. Faktiski IV izveidojusi kultūrvēstures priekšmetu pārdošanas konveijeru: Sīrijā un Irākā nozagtie artefakti bieži vien tranzītā caur Turciju sasniedz antikvariātus un mākslas kolekcionārus visā pasaulē.

ANO aplēses rāda, ka šādā veidā tiek pelnīti desmitiem miljonu USD. Piemēram, 2014. gada janvārī IV paziņoja, ka tās rokās nonākuši Omeijādu kalifātam piederējušie dārgumi (7. gs.). Tas, ko džihādisti kameru priekšā demonstrē kā senu kultūras pieminekļu iznīcināšanu, ir tikai piliens jūrā.

Izlaupot bankas un nolaupot cilvēkus

Pēc ASV finanšu ministra palīga Daniela Gleizera vārdiem, kad pērn IV kaujinieki ieņēma Ziemeļirākas lielāko pilsētu Mosulu, grupējums tika pie tur esošo 90 banku līdzekļiem; tomēr informācija par to, ka izdevies izzagt simtiem miljonu, neapstiprinājās.

Kas attiecas uz nolaupītajiem cilvēkiem, izpirkuma naudas standarta diapazons svārstās robežās no 20 līdz 50 tūkst USD. Pēc dažādiem vērtējumiem, IV kasē ik mēnesi ieplūst ap 10 milj. USD izpirkuma maksās.

Lai arī neviens neatzīst palīdzības sniegšanu teroristiskajam grupējumam valstu valdību līmenī, tomēr sagaidāms, ka «labdarības» ziedojumu apjoms, kas pastiprina džihādistu pozīcijas un kam izsekot grūti, tuvākajā laikā pieaugs.

To nodrošinošo transakciju sistēma «havala», kas balstās uz stingras konspirācijas un operativitātes principiem, plaši izplatīta Vidējos Austrumos. Patlaban tikai 5% no IV finansējuma veido fizisko personu ziedojumi, pārsvarā no Persijas līča valstīm.

Kas veido citus IV ieņēmumus? Izrādās, IV, izveidojot spēcīgu ekonomisko bāzi, grib kandidēt ne vien uz superlaupītāju grupējuma, bet jau uz kvazivalsts statusu.

1000 milj. + 500 milj. + 50 milj. + 300 milj. + 580 milj. + 200 milj...

IV kontrolē septiņas nozīmīgas naftas ieguves vietas Sīrijā un Irākā, kuru kopējais ražošanas apjoms ir ap 60 tūkst barelu diennaktī, kā arī dažas sūkņu stacijas. Pēc Iraq Oil Report datiem par 2014. gadu, IV nopelna vismaz 1 milj. USD diennaktī ar irākiešu naftas kontrabandu; šā gada jūlijā ASV Finanšu ministrija vērtēja, ka IV ienākumi no naftas pārdošanas ir vismaz 40 milj. USD mēnesī.

Cits nozīmīgs džihādistu ienākumu avots ir zilā zelta sektors: IV kontrolē vairākas nozīmīgas gāzes atradnes, ieskaitot vienu no lielākajām - Akasu ieguves vietu. Ņemot vērā ražošanas jaudu apjomu un zinot to krišanos pēdējo divu gadu laikā, ienākumi no IV tirdzniecības ar dabasgāzi varētu būt ap 500 milj. USD gadā.

Citas nozares? Tikai fosfātu tirdzniecība vien gadā grupējumam dod vismaz 50 milj. USD lielus ienākumus. Līdztekus tam IV kontrolē sēra (1,5 milj. t gadā) un fosforskābes (400 milj. t gadā) ražošanas rūpnīcu Al Kaimā. Pat ja šī produkcija tiek realizēta par puscenu, tad tas IV kasei dod stabilus papildu 300 milj. USD.

Bez tam džihādisti kontrolē piecas lielas cementa rūpnīcas Sīrijā un Irākā, kas, pēc aptuvenām aplēsēm, IV dod 580 milj. USD gadā pie vidējās tirgus cenas 80 USD/t.

Pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, IV kontrolētās Ninevijas un Salahadinas provinces ir visauglīgākās Irākā. Tajās tiek izaudzēts 1 milj. t kviešu jeb ap 30% no visa apjoma Irākas teritorijā, kā arī attiecīgi 40% no visiem miežiem.

Sīrijā džihādisti savā kontrolē pārņēmuši valsts graudu glabātuves; daļa pārstrādāto graudu ar starpnieku palīdzību tiek pārdota Irākas valdībai. IV ienākumi no kviešu un miežu realizācijas melnajā tirgū pavisam var būt ap 200 milj. USD.

Kāpēc eksplozīvs ģeogrāfiskais punkts ir Jordānija

Izplatīts Tuvo Austrumu paradokss: puses savā starpā karo, tomēr vienlaikus - izmantojot starpniekus - tās izvērš aktīvu tirdzniecību. Piemēram, IV lielu peļņu dod elektroenerģijas, kas tiek ražota Sīrijas ziemeļos esošajās stacijās, pārdošana - bet galvenais pircējs ir Sīrijas valdība.

Teroristu grupējuma bīstama stratēģiskā interese ir urāna iegulas Jordānijā. Šī valsts ieņem 11. vietu pasaulē (pēc citiem datiem, tā salīdzināma ar Austrāliju) atradņu lieluma ziņā, kas, pēc dažādiem vērtējumiem, ir 70-130 tūkst. t. Šo urāna iegulu principiāla īpatnība ir to seklums - pusotrs metrs zem zemes virskārtas, kas nozīmē relatīvi zemu ieguves pašizmaksu.

Pēc Pasaules Atomenerģijas asociācijas datiem, tuvākajos gados pieprasījums pēc urāna augs par 33%, lai virknes AES atomreaktoru jaudu varētu palielināt par 27%. Šajā aspektā IV iebrukums vēl vienā valstī - Jordānijā - būtu prognozējams kā visai likumsakarīgs.

Džizja - nodoklis par tiesībām dzīvot

Pēc dažādām aplēsēm, IV kontrolē aktīvus, kuri pārsniedz 2 trilj. USD, bet gada ienākums var būt pat 2,9 trilj. USD. Kopš 2006. teroristiskais grupējums pastāvīgi diversificējis savus finanšu avotus.

Piemēram, īpašas uzmanības vērta ir nodokļu iekasēšana iekarotajās teritorijās. Ar nodokli tiek apliktas visas pārdotās preces, visas telekomunikāciju kompānijas. Ieviests kredītiestāžu drošības nodoklis, nodoklis par naudas izņemšanu no konta, eksistē 5% nodoklis sociālajai apdrošināšanai un citiem sabiedriskajiem mērķiem, kas tiek iekasēts no visām algām.

Ziemeļirākā pastāv ceļu nodoklis (200 USD apmērā); par katru kravas mašīnu, kas šķērso kontroles punktus uz Irākas robežām ar Jordāniju un Sīriju, jāmaksā muitas nodeva (800 USD). Ieviests nodoklis pat uz arheoloģisko pieminekļu izlaupīšanu (20% - Alepo, 50% - Rakā). No «neticīgajiem», kas dzīvo «kalifāta zemēs», tiek iekasēts papildu nodoklis «džizja» - kā maksa par tiesībām dzīvot.

Ikvienam, kas negrib maksāt nodokļus, tiek draudēts ar nāvessodu. Vārdu sakot, teroristi uzvedas kā «jumts» - vienīgi īsti nav saprotams, vai IV paspārne vajadzīga tiem, kurus piespiež iztukšot kabatas. Nodokļi tika ieviesti īsu brīdi pirms Mosulas ieņemšanas.

Pēc analītiķu vērtējuma, tikai šīs pilsētas iedzīvotāji vien nodokļos nomaksā 8 milj. USD mēnesī. Ar izspiešanas un nodokļu palīdzību IV Irākas un Sīrijas kontrolētajās teritorijās iekasē ap 360 milj. USD gadā. Tā ir ievērojama summa - tomēr nepietiekama, lai nodrošinātu visas iekaroto teritoriju kaujinieku un iedzīvotāju vajadzības.

Nāvīgie ienaidnieki, kas viens otram pārdod naftu

IV kaujinieki sarīko nevainīgu cilvēku publiskus nāvessodus, melnajā tirgū realizē dažādu valstu antikvārus priekšmetus un lepojas ar savu nesodāmību, iznīcinot naudas izteiksmē grūti novērtējamus kultūrvēstures objektus. «Nekā svēta» - viņiem vislabāk piestāvošais raksturojums. Taču izrādās, teroristiem savi svētumi tomēr vēl ir. Tie ir naftas vadi.

Vācijas DWN un Spānijas La Repubblica gandrīz sinhroni publicēja informāciju, ka kurdu Irākas ziemeļu provinču vadība un Turcijas slepenie dienesti ir lieliski informēti par naftas kontrabandas piegādēm no teritorijām, ko kontrolē IV. Un tirgoties nebūt netraucē fakts, ka IV džihādisti un kurdi ir visniknākie ienaidnieki.

Lēta nafta no IV kontrolētajām teritorijām caur virkni piegādātāju, kas bieži ir saistīti ar sūfiju garīgajiem līderiem, nokļūst Irākas kurdu teritorijā, bet pēc tam - Turcijā. Jāuzsver, ka līdztekus acīmredzamajam labumam no lētas naftas tālākas pārdošanas kurdi līdz ar to gūst lielāku neatkarību no Bagdādes. Patlaban, pēc pašu kurdu sniegtās informācijas, viņi uz Turciju sūta 700 tūkst barelu diennaktī, apejot Irākas valdību.

Spoku naftas vads

IV kontrolē nonākuši naftas vadi, kas stiepjas no Kirkukas Irākā uz Turcijas ostu Džeihanu un ISLP vadu (savieno melnā zelta ieguves vietas Irākā ar Libānas ostu Saidu, plus tam ir arī atzarojums uz Sīrijas ostu Banju).

Plašsaziņas līdzekļi vairākkārt ziņojuši, ka ISLP vads ticis iznīcināts vēl tālajā 2003. gadā ASV gaisa spēku bombardēšanas rezultātā (Sadama Huseina režīma ekonomiskās blokādes ietvaros) un ka tas vairs nefunkcionē.

Tomēr ASV lidmašīnas uzbruka tikai tai ISLP daļai, kas atradās Irākā. Savukārt Sīrijas un Libānas teritorijā gan cauruļvadi, gan sūkņu stacijas, kas nodrošina naftas transportēšanai vajadzīgo spiedienu, visu laiku darbojušās. Pie ISLP sen pieslēgti naftas vadi no sīriešu naftas atradnēm, kas patlaban nonākušas IV kontrolē.

Šeit akcentējams, ka Sīrija joprojām neizjūt enerģijas resursu deficītu. Ekspertu verdikts: ja Sīrija nepirktu naftu no IV, tā nespētu nodrošināt ne savu naftas pārstrādes rūpnīcu darbību bez pārtraukuma, ne arī eksportu uz Ķīnu.

Nevajadzētu brīnīties, ja Sīrijā triecienaviācijas un bumbvedēju borta sistēmās līdztekus datiem par ģeogrāfiskajiem punktiem, kur atrodas teroristu grupējuma vadītāji, beidzot tiks ievadītas arī sūkņu staciju koordinātas.

Tuvu 1962. gada Karību krīzes spriedzei

Papildu faktors, kas IV kaldināto saspringto situāciju Tuvajos Austrumos šobrīd pietuvina 1962. gada Karību krīzes spriedzei, ir Krievijas gaisa spēku iesaistīšanās cīņā pret IV. Turcijas prezidents Redžeps Erdogans brīdinājis Krieviju, ka necietīs ielaušanos valsts gaisa telpā.

Eksistē arī versija, ka Krievijas kaujas lidmašīnas tīši pārkāpj gaisa robežu termināļa, caur kuru uz Eiropu tiek transportēta nafta no Azerbaidžānas un Irānas, tuvumā. Bumbas trāpījuma gadījumā milzīgās naftas plūsmas acumirklī tiktu apstādinātas. Iespējamākais rezultāts - ievērojams melnā zelta cenu lēciens biržās.

Nav izslēgts, ka viens no iemesliem, kas noteicis Krievijas piedalīšanos Sīrijas operācijās, ir kādas ieinteresētas Krievijas personu grupas vēlme celt pasaules naftas cenu.

Naftas cenā šobrīd nav «baiļu prēmijas»

Pašreizējā situācijā pārsteidzošais - lai arī liesmo milzīgs nestabilitātes loks no Magribas līdz pat Afganistānas un Pakistānas robežai, naftas cenas nepieaug. Labi zināms, ka pagātnē nestabilā ģeopolitiskā situācija reģionā noveda pie trim globālajām recesijām.

1973. gada karš starp Izraēlu un arābu valstīm kļuva par iemeslu naftas embargo, kas trīskāršoja naftas cenas, izraisot 1974.-1975. gada stagflāciju. 1979. gadā Irānas revolūcija «sarūpēja» vēl vienu naftas embargo un sekojušo cenu šoku, kas noveda pie 1980.-1982. gada stagflācijas. Savukārt Irākas iebrukums Kuveitā 1990. gadā iniciēja kārtējo melnā zelta cenu eksploziju, kas bija cēlonis 1990.-1991. gada recesijai Savienotajās Valstīs un pasaulē.

Lai nafta no Tuvajiem Austrumiem sasniegtu pircēju, tankkuģiem jāiziet caur bīstamajiem punktiem: piemēram, Suecas kanālu (uz Eiropu) vai Ormuzas šaurumu (no Persijas līča). Attiecībā uz minētajiem līčiem - īpaši starp Irānu un Arābijas pussalu esošo Ormuzas šaurumu - eksperti bieži akcentējuši riskus, kas saistīti ar kontroli pār tiem.

Varianti uz Tuvo Austrumu pulvermucas

Ņemot vērā Krievijas aviācijas bāzi Sīrijā, koordināciju ar Irānu un, iespējams, Irāku, Krievija spētu pilnībā bloķēt naftas piegādi no Tuvo Austrumu valstīm, kuru ekonomikas ļoti būtiski atkarīgas no naftas eksporta.

Piemēram, patlaban starp Krieviju, Saūda Arābiju, Irāku un Irānu (tagad visas šīs valstis iesaistītas Tuvo Austrumu konfliktā) noris spraiga cīņa par pasaulē galveno naftas noieta tirgu - Ķīnu. Jūras ceļu slēgšana ļautu Krievijai palielināt savu pīrāga daļu drakonu zemē.

Bez tam vēl viens no Krievijas iejaukšanās Tuvo Austrumu konfliktā mērķiem varētu būt - izmainīt reģionālo alianšu sastāvu, tostarp tuvināšanās Izraēlai. Nav noslēpums, ka Telaviva aplūko iespēju nodot Krievijai izstrādāt Vidusjūras šelfā esošās naftas un gāzes iegulas Leviatāns, lai daļēji mazinātu uzbrukuma draudus tām no Irānas vai Hezbollah puses.

Tāpat arī Krievijas klātbūtne Sīrijā maina akcentus krietni ieilgušajās sarunās ar Ankaru attiecībā uz gāzes vadu Turkish Stream, kura pamatideja - vēl viens zilā zelta piegādes kanāls uz Eiropu, apejot Ukrainu.

Rezumējot: IV radījusi pulvermucu, kas var uzspridzināt pasaules ogļūdeņražu tirgu.

Kad sarūk «naudas konvoju» skaits

Tikmēr IV no spožuma sāk virzību uz postu, pēkšņi grūstot no iekšienes. Simtiem džihādistu bēg no tuksneša, pametot grupējuma rindas, - neraugoties uz to, ka noķeršanas gadījumā uzreiz tiek izpildīts nāvessods. Trīskārt samazināts viņu atalgojums - uz 100 USD no nesen vēl ierastajiem 350 USD, kam līdztekus saņēma dāsnas prēmijas par līdzdalību kaujas operācijās - atkarībā no to panākumiem.

Cēlonis - IV finansisti strauji samazinājuši «naudas konvoju» skaitu karadarbības zonā - tāpēc, ka tos veiksmīgi apkaro bezpilota lidmašīnas. Rezultātā finanšu līdzekļi no teroristu atbalsta centra Mosulā nesasniedz grupējuma apakšnodaļas.

Tāpat arī IV saskārusies ar finanšu deficītu, ko izraisījusi atkāpšanās no pozīcijām ar naftu bagātajos rajonos. Vēl nesen IV tika uzskatīta par bagātāko džihādistu grupējumu pasaulē, kas spēj nopelnīt vairāk nekā citas teroristiskās organizācijas Sīrijā un Irākā.

Taču, tiklīdz kļuva zināms par IV līdera al Bagdādi norādi samazināt kaujiniekiem atalgojumu, no grupējuma Ziemeļirākā ik dienas aizbēg pa 100 džihādistiem.

IV diez vai izdosies iekarot kvazivalsts statusu; visdrīzāk tā sabruks no iekšienes. Lai cik spēcīga būtu grupējuma propaganda, tostarp tās sludinātā romantika, izšķirošais izrādīsies elementārs ekonomiskais - atalgojuma - faktors. Jo nepatīkamāk IV veidotājiem: viņi, atšķirībā no Al Qaeda, rūpīgi bija strādājuši pie plašas terorisma valsts ekonomiskās bāzes veidošanas.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams