Latvijas nacionālajā aviokompānijā «airBaltic» nākamajois piecos gados vajadzētu investēt aptuveni 100 miljonus eiro, otrdien pēc valdības sēdes, kurā sprieda par situāciju lidsabiedrībā un potenciālo investoru, sacīja «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Viņš atzina, ka cerēja uz valdības lēmumu par finanšu konsultanta «Prudentia» atrasto investoru jau otrdien. Kompānijas restrukturizācijas plānā «reShape» bija paredzēts, ka uzņēmumam būs pozitīvs pašu kapitāls, kad tiks pasūtītas jaunas lidmašīnas, taču attiecīgā problēma netika atrisināta tik ātri, cik cerēts. Vienošanās par flotes nomaiņu ir noslēgta, un «airBaltic» sācis veikt avansa maksājumus.

Pēc kompānijas vadītāja teiktā, kad tika veidots šā gada «airBaltic» budžets, bija plānots, ka jau vasarā jautājums par uzņēmuma negatīvo pašu kapitālu būs atrisināts, taču tas joprojām nav izdarīts. Uzņēmuma negatīvais pašu kapitāls arī neļauj aizņemties bankā. «airBaltic» avansa maksājumus par lidmašīnām veic no tekošajiem līdzekļiem. Pašlaik samaksāti vairāki miljoni eiro.

Gauss atgādināja, ka «airBaltic» vēlas jaunās lidmašīnas iekļaut uzņēmumu bilancē, nevis iegādāties līzingā. Kompānija vēlas, lai uzņēmuma finansiālā situācija atļautu segt 20% no lidmašīnu vērtības. «airBaltic» nākamajos piecos gados nepieciešams ieguldīt aptuveni 100 miljonus eiro - vēlams privātā investora ieguldījums kopā ar valsts investīciju.

Uzņēmuma vadītājs sacīja, ka patlaban viens potenciālais investors ir atrasts, kas aviokompānijai «būtu labs», taču nekādu sīkāku informācija pagaidām Gauss atklāt nevarēja.

Viņš pauda cerība, ka pēc divām nedēļām būs zināms valdības lēmums par atrasto investoru.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka valdība aiz slēgtām durvīm otrdien sprieda par turpmākajām darbībām «airBaltic» darbības nodrošināšanai. Uz valdības sēdi bija uzaicināts «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Gauss, drošības iestāžu pārstāvji, kā arī Civilās aviācijas aģentūras direktors Māris Gorodcovs. Satiksmes ministrija (SM) informēja valdību par finansiālo situāciju uzņēmumā un «Prudentia» atrastā «airBaltic» investora izvērtējumu. Ministrija padziļinātai kompānijas izpētei bija pieaicinājusi auditoru, kas norādījis uz nepieciešamību steidzami rast risinājumu, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti uzņēmumā.

Valdība par atrasto investoru vēl nelēma tāpēc, ka nepieciešama papildu informācija. SM un «airBaltic» to sagatavos, un Ministru kabinets pēc divām nedēļas pie attiecīgā jautājuma atgriezīsies.

Tāpat vēstīts - «airBaltic» investora meklējumus piesaistītais «Prudentia» septembrī paziņoja, ka esot izdevies atrast finanšu investoru «airBaltic» no Rietumeiropas, kas ir gatavs ieguldīt aviokompānijā apmēram 50 miljonus eiro, savukārt valstij būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Tāpat konsultants pauda - ja tuvākajā laikā līdzekļi netiks ieguldīti aviokompānijā, būs liels risks, ka tā nevarēs turpināt veikt maksājumus Kanādas ražotājam «Bombardier» par pasūtītajām lidmašīnām, tādējādi apdraudot līgumu un zaudējot naudu, kas ir samaksāta avansā.

Savukārt valdība pēc šiem paziņojumiem no konsultanta pakalpojumiem atteicās saistībā ar konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem.

Iepriekš izskanējis, ka atrastais investors ir Vācijas uzņēmējs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, kurš varētu būt saistīts ar Krievijas kapitālu un uzņēmumiem, pret kuriem ir noteiktas Rietumu valstu sankcijas. Tas savukārt neļautu investora piesaistē saņemt nepieciešamos saskaņojumus no drošības iestādēm.

«airBaltic» tuvu stāvošs avots aģentūrai BNS iepriekš atklāja, ka «Prudentia» atrastā investora interesi par «airBaltic» veicinājušas Rietumeiropas ieviestās sankcijas pret Krieviju. Potenciālais ieguldītājs no Vācijas esot gatavs investēt «airBaltic» 50 miljonus eiro, vienlaikus sagaidot 80 miljonu eiro ieguldījumu no valsts, kā arī iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas «Sukhoi Superjet».

Pēc avota paustā, investoru «uz ceļiem nospiedušas» Rietumeiropas sankcijas pret Krieviju, tāpēc arī viņš izrādījis interesi par investīcijām «airBaltic», lai varētu lidmašīnas, kas esot «65% itāļu ražojums», pārdot. Pagājušajā nedēļā 15 šāda veida lidmašīnas iegādājusies Īrijas aviokompānija «City Jet».

Avots gan atzīmēja - pat ja valsts izšķirsies nepiekrist investora piedāvājumam, ieguldījumi «airBaltic» būs nepieciešami. Pēdējo gadu laikā gan uzņēmuma pašu kapitālu izdevies uzlabot no apmēram mīnus 180 miljoniem eiro līdz mīnus 74 miljoniem eiro, taču tas joprojām bremzē kompānijas attīstību, tostarp apgrūtinot iespējas piesaistīt kredītus bankās.

Patlaban esot jāizvēlas - vai «airBaltic» attīstībā taisīt izrāvienu vai turpināt lēnu virzību uz priekšu, iespējams, sagaidot Igaunijas un Lietuvas aviokompāniju likteni, klāstīja avots.

«airBaltic» nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams