FOTO: Ekrānuzņēmums

Šogad aprit 30 gadi, kopš pasaule ieraudzīja režisora Roberta Zemeka kulta filmu «Back To The Future» («Atpakaļ nākotnē»), kurai bija lemts kļūt par sensāciju. Un tieši šodien, 21. oktobrī, varam droši teikt, ka esam nonākuši nākotnē! Tieši šā gada 21. oktobris bija tas nākotnes datums, kurā otrajā filmā trakais profesors Emets Brauns (Kristofers Loids) un Mārtijs Makflajs (Maikls J. Fokss) nonāca, maisīdamies pa laika koridoriem

Ceļojums uz nākotni tika izspēlēts 1989. gada filmā «Back to the Future II», kurā režisors centās uzburt futūristisku ainu ar lidojošiem skrituļdēļiem, pašsienamām sporta čībām un citiem nākotnes tehnoloģiju brīnumiem. Daudz ko režisoram izdevies pareģot diezgan precīzi, bet daudz kas tomēr tā arī nav realizējies.

FOTO: Ekrānuzņēmums

Lūk, daži piemēri.

«Mums nevajadzēs ceļus...» tā izteicies trakais Doks. Tomēr gluži lidojošas mašīnas 2015. gadā vēl nav izgudrotas, un mēs turpinām drūzmēties uz asfalta pārpildītās pilsētas ielās.

Lidojošās mašīnas

FOTO: Ekrānuzņēmums

Kādā filmas epizodē profesors savu auto darbina nevis ar degvielu, bet gan ar atkritumiem. Mūsdienās tomēr pārsvarā ļaudis izmanto gāzi vai naftas produktus, arī elektrību, taču ir notikuši veiksmīgi eksperimenti, kā arī dažus labus kultūraugus pārvērst enerģijā. Jāpaciešas vēl 30 gadi!

Atkritumi benzīna vietā

FOTO: Ekrānuzņēmums

Tālāk. Filmas negatīvā varoņa Bifa Tanena norēķināšanās veids par taksometra pakalpojumiem ar īkšķa nospiedumu gan mūsdienās ir šur tur jau izmantota prakse. Daudz kur birojos drošības sistēma balstās uz pirkstu nospiedumiem, arī, atbloķējot telefonu, varam tos izmantot.

FOTO: Ekrānuzņēmums

Pat lidojošie skrituļdēļi nav tālu no realitātes. Kompānija «Lexus» nesen prezentēja līdzīgu dēli, kas «lidoja», pateicoties metāla trasei zem zemes. Arī slavenais skeiteris Tonijs Houks (Tony Hawk) nesen izmēģināja ko līdzīgu ar nosaukumu «Hendo», kas balstās uz magnētu tehnoloģijām.

Pakaļdzīšanās aina

FOTO: Ekrānuzņēmums

Diezgan precīzi filmas veidotājiem izdevies prognozēt to, kas būs aktuāls izklaides jomā. Mārtija Makflaja mājās redzamajam TV ekrānam ko līdzīgu jau izstrādājusi kompānija LG. Arī brilles ir realitāte (Google Glass).

FOTO: Ekrānuzņēmums

Viena no lielākajām kļūdām filmā ir viedtālruņa neesamība. Filmā tiek izmantota arī mūsdienās jau visnotaļ arhaiska faksa mašīna, un Mārtijs tiek brīdināts ar ziņu avīzē. Nav jau tā, ka drukātā prese ir iznīkusi, taču galvenais un ātrākais ziņu avots tomēr ir globālais tīmeklis un ziņu portāli.

FOTO: Ekrānuzņēmums

Unikāli notikumi ir pelnījuši unikālus pasākumus, tāpēc Kinoblogeri, «Kino Citadele» un ASV vēstniecība Latvijā piedāvā fantastisku iespēju kārtīgi atzīmēt šo notikumu, noskatoties šovakar visas trīs «Atpakaļ nākotnē» triloģijas filmas pēc kārtas vienā vakarā uz lielā ekrāna.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO