ASV Jūras spēku eskadras mīnukuģus pietuvojies mazāk nekā 12 jūras jūdžu (22,2 kilometru) attālumā, kas starptautiski tiek uzskatīta par valsts teritoriālo ūdeņu robežu, mākslīgajām salām, kuras Ķīna veido Dienvidķīnas jūrā, paziņoja ASV aizsardzības sektora amatpersona.

Eskadras mīnukuģis «Lassen» otrdien iegāja ūdeņos, kas aptver vismaz vienu no salu veidojumiem, kurus Ķīna uzskata par sev piederošiem, strīdus Spratlija salu grupā.

Saspīlējums ir pieaudzis, kopš Ķīna apkaimē, kuru par sev piederošu uzskata vairākas kaimiņvalstis, esošos rifus pārveidoja par mazām salām, kuras var izmantot militārās infrastruktūras atbalstīšanai. ASV ir norādījušas, ka tas apdraud kuģošanas brīvību.

ASV vairākkārt ir paziņojušas, ka neatzīst Ķīnas tiesības uz teritoriālajiem ūdeņiem ap mākslīgajām salām.

«Mēs veicām kārtējās operācijas Dienvidķīnas jūrā atbilstoši starptautiskajām tiesībām,» paziņoja amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma.

«ASV spēki ik dienu strādā Āzijas Klusā okeāna reģionā, tostarp Dienvidķīnas jūrā,» tā piebilda.

Amatpersona uzsvēra, ka šīs operācijas ir «nošķirtas no jautājuma par suverenitāti pār šīm salām».

Ķīna uzstāj, ka tai ir suverēnās tiesības pār gandrīz visu Dienvidķīnas jūru, lai gan tās ūdeņi ir tuvu arī citu valstu krastiem.

Jūra ir stratēģiski nozīmīgs ūdens ceļš ar kuģošanas ceļiem, pa kuriem tiek vesta gandrīz trešā daļa no pasaulē transportētās naftas. Strīds par teritoriālajām tiesībām rada bažas par sadursmēm.

«Mēs esam skaidri pauduši, ka neieņemam nekādu pozīciju cīņā par teritoriālās suverenitātes prasībām uz zemi, kas atrodas Dienvidķīnas jūrā,» piebilda ASV aizsardzības sektora amatpersona.

«Mēs lidosim, kuģosim un darbosimies jebkurā pasaules vietā, kur to atļauj starptautiskās tiesības,» uzsvēra amatpersona.

Tā uzstāja, ka kuģošanas brīvība, kas ir globāla, «nav vērsta pret kādu konkrētu valsti».

ASV Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis jūras spēku komandieris Bils Urbans atteicās sniegt komentāru, bet Ķīnas vēstniecības Vašingtonā preses pārstāvis Džu Haicjuaņs norādīja, ka Ķīna ievēro kuģošanas brīvību Dienvidķīnas jūrā, tomēr viņš uzsvēra, ka «kuģošanas un pārlidošanas brīvību nedrīkst izmantot kā attaisnojumu muskuļu izrādīšanai un citu valstu suverenitātes un drošības pārkāpšanai».

«Mēs aicinām ASV atturēties no vārdiem vai darbiem, kas jebkādā veidā ir provocējoši, un rīkoties atbildīgi, saglabājot mieru un stabilitāti reģionā,» Džu piebilda.

Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) dalībvalstis Bruneja, Malaizija, Filipīnas un Vjetnama arī izvirza savas tiesības uz daļu no jūras. Tādas ir pieteikusi arī Taivāna.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams