Kā sarunā ar TVNET vakar izteicās Fredis, «turiet rezervē tiem mazajiem diedelniekiem kādus saldumus vai čipsus», vēl jo īpaši, ja dzīvojat kādā privātmāju ciematā. Bērnu iešana pie kaimiņiem 31. oktobra vakarā ir kļuvusi arvien populārāka, un kopumā Latvijā arvien plašāk sāk atzīmēt Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Helovīnu (Halloween). Arī senajiem latviešiem šis rudens laiks starp Miķeļiem (29. septembris) un Mārtiņiem (10. novembris) ir mistisku ticējumu pilns - tas ir veļu laiks, kad mirušie atgriežas savās mājās.

Helovīns kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par mistisku vakaru. Šajā vakarā cilvēki pārģērbjas par ļauniem gariem, spokiem, raganām, miroņiem un citiem mošķiem un tādā paskatā apciemo kaimiņus. Helovīns ir cēlies no ķeltu svētkiem «Šamhaina», kas nozīmē «vasaras beigas».

Vēsturiski Helovīna svētki ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē un kuri savā attīstībā ietekmējušies no daudzu tautu tradīcijām. Senos laikos tagadējo Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritoriju apdzīvoja ķelti, kuri pielūdza dabu un dažādus dievus, no kuriem galvenais - Saules dievs - noteica gan cilvēku darba un atpūtas brīžus, gan zemes auglības un miega laiku. 1. novembrī, kas iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, svinēts Jaunais gads. Naktī uz 1. novembri druīdu priesteri svētozolu birzīs kūra augstus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un lai to sargātu no ļauniem gariem. Svētki svinēti trīs dienas, un ļaudis tērpās no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem darinātās maskās.

Helovīna ballīte 1832.gadā Īrijā / Foto: Wikipedia

Turpmākajos gadsimtos Helovīna svētkus spēcīgi ietekmēja kristīgā ticība. Lai izskaustu pagānu rituālus, baznīca 1. novembri pasludināja par saviem svētkiem - Visu svēto dienu. Tomēr kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus, un galu galā visi svētki saplūda vienkopus.

Mūsdienās ASV, un arī citviet pasaulē bērni staigā no vienām durvīm pie otrām un prasa saldumus. Paraža uzplaukusi ASV un pirmo reizi aprakstīta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Kādreiz Helovīna svētku sastāvdaļa ASV bija ietērpšanās dažādos kostīmos un ar to saistīts vandalisms, kas izpaudās kā privātīpašuma bojāšana, dzīvnieku un cilvēku savainošana.

Vandalisma pamatā ir citi svētki, kurus sev līdzi atveda īru imigranti un kuri ir līdzīgi 1. aprīlim, kad drīkst izstrādāt dažādus jokus un mazas ēverģēlības, aizbildinoties, ka tās paveikuši elfi.

Aptuveni 1920. gadā nolemts, ka šādām postošām izdarībām jādara gals, un tas tika organizēts ar bērnu palīdzību. Bērnus sūtīja pie namsaimniekiem un veikalu īpašniekiem, kuri viņiem izsniedza saldumus un tā aizkavēja nemiernieku pulcēšanos. Tradīcija nonākusi arī līdz mūsdienām.

Visu svēto dienas priekšvakars ir pasākums, kurā ļaudis dalās ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.

Arī pie mums Latvijā veikalu skatlogos sāk parādīties izgrebtas ķirbju galvas, sveces un dažādi mošķi, izdekorēti tiek arī biroji un arī katra paša dzīvesvieta.

Dalīšanās ēdienā ir arī sena latviešu paraža. Godinot aizgājējus, veļiem senatnē klāja galdu vai deva mielastu istabā, rijā, pirtī un senajās ziedošanas vietās. Veļu laikā atdarījās veļu vārti un ciemos ieradās aizgājušo gari, ko sauca arī par iļģiem, paurīšiem, vecīšiem, ķauķiem, leļiem, urgučiem, ēniem, māžekļiem, māniķiem, raudačiem, vecajiem u. c. Tas ir laiks, kad saimnieks ar saimi aicina mājās ciemoties mirušo piederīgo veļus un sarīko tiem svinīgu mielastu.

Latvijā pēdējos gados Helovīna atzīmēšana tradicionāli notiek ar dažādiem publiskiem pasākumiem - tematiskām ballītēm, šausmu filmu seansiem kino u. tml.

Ļauties Visu svēto dienas priekšvakara noskaņai varēs kinoteātrī «Cinamon», kur tiks piedāvāta baisai atmosfērai atbilstoša filmu izlase.

Vakara gaitā šausmu vampīrkomēdija «Kas notiek krēslā», Kannu kinofestivālā godalgotā «Tas seko tev» un mūsdienu kulta šausmu komēdija «Būda mežā».

Helovīns tiks svinēts arī dažādos klubos. Tā, piemēram, klubā «Nabaklab» līdz pašai rīta gaismai notiks «Horror Pin-Up Halloween» karnevāls. Sestdien Liepājas klubā «Fontaine Palace» tiks svinēta Visu svēto diena ar pasākumu, kurā uzstāsies elektroniskās mūzikas un šausmu šova apvienība «Golden Shower», bet par dejām rūpēsies DJ Otto. Tiks noskaidroti un apbalvotie labākie Helovīna kostīmu īpašnieki. Arī daudzi citi Rīgas un Latvijas krogi un naktsklubi centīsies organizēt dažādus «raganu un citu radību» saietus.

Leļļu teātris svētdien, 1. novembrī Helovīnu atzīmēs ar izrādi «Kentervilas spoks».

Latvijas Dabas muzejs, piemēram, parūpējies par pasākumu visai ģimenei, proti, rudens milžu izstādi «Ķirbis jūsu veselībai 2014».

Lasīt un pievienot komentāru
TĒMAS
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams