TVNET diskusijā par jauno pedagogu atalgojuma modeli ar krasi atšķirīgiem viedokļiem dalījās izglītības un zinātnes ministres (IZM) padomnieks rīcībpolitiku ieviešanas jautājumos Kaspars Bērziņš un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vecākais padomnieks Māris Pūķis. Diskusijas laikā par pedagogu algām Pūķis komentēja, ka ir pilnīgi amorāli turēt pedagogus iepriekšējā līmenī. Savukārt IZM padomnieks apgalvoja, ka ir izstrādāts diezgan skaidrs reformu plāns. Pilno diskusiju skatieties raksta beigās.

Jaunā pedagogu atalgojuma modeļa mērķi un riski

Izglītības un zinātnes ministres padomnieks Kaspars Bērziņš atgādina, ka jaunā atalgojuma aprēķināšanas sistēma stāsies spēkā 2016. gada 1. septembrī. Tas ļaus pašvaldībām un izglītības iestādēm sagatavoties modeļa ieviešanai, tai skaitā sakārtojot skolu tīklu, kurā šobrīd valdot liels haoss. «Mēs nevaram īsti pateikt, kāpēc patlaban kaut kādās pašvaldībās skolotāji saņem lielāku naudu un kaut kādās - mazāku. Tas ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem, kam nav nekāda sakara ar skolotāju darbu!» tā Bērziņš par nevienlīdzīgo skolotāju atalgojumu.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks

Māris Pūķis jaunā atalgojuma modeļa ieviešanu komentē kā «faķīra» uzdevumu,

piebilstot: «Patiesībā tie skolotāji, kas pie līdzšinējās sistēmas saņēma vairāk, pateicoties tam, ka ļoti intensīvi strādāja, - zaudēs, kas rada attiecīgās sekas...» Jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas risks, par ko Pūķis uztraucas, ir liela skaita pedagogu palikšana bez darba.

Jaunā pedagogu atalgojuma modeļa galveno mērķi skaidro Bērziņš:

«Mēs nevaram vienkārši automātiski visiem pacelt algas, mums galvenais ir sakārtot šo sistēmu!»

Pedagogu noslodze

Ar pedagogu darba samaksas jauno modeli IZM iecerējusi cīnīties ar pedagogu pārstrādāšanos, kas iespējama, vienlaicīgi atrodoties vairākos amatos. Diskusijas laikā Bērziņš skaidro, ka mērķis ir 21 stundu darba nedēļu pārvērst par 40 stundu darba nedēļu, attiecīgi par to pienāktos 10% algas pielikums. Pūķis šo dubultās slodzes jautājumu uzskata par fundamentālu. «Faktiski sanāk, lai saņemtu to apsolīto algu, ir jāiziet milzīga pedagoģiskā slodze,» uztraucas LPS vecākais padomnieks.

Vai izglītība ir prioritāte?

Diskusijas laikā Māris Pūķis skaidro, ka pedagogiem alga jau sen bija jāpaaugstina, jo patlaban skolotāji ir nabagi. «Tā svārstīšanās un tā minstināšanās, un taisīšanās, ka mēs tagad pieliksim un tā...

tā vienkārši liecina to, ka patiesībā izglītība nav prioritāte,

un Latvijai attīstīt savu ekonomiku nākotnē būs vēl grūtāk. [...] Cik ilgi var turēt tos pedagogus uz iepriekšējā līmeņa? Tas ir pilnīgi amorāli!» tā Pūķis.

Jaunais pedagogu atalgojuma modelis - kompromiss

Diskusijā par jauno pedagogu atalgojuma modeli ir skaidrs, ka veikt izmaiņas tā, lai tās būtu visiem pa prātam, nav iespējams. Kaspars Bērziņš skaidro: «Šis te modelis ir kompromiss starp to, ko vajag un ko mēs varam atļauties.»

Vai būtu lietderīgi noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu klasē ar pamatskolās?

Šajā jautājumā abi diskusijas dalībnieki beidzot bija vienisprātis, ka noteikt pieļaujamo skolēnu skaitu pamatskolu klasēs ir absolūti nepieļaujami. «Vienkārši nosakot minimālo skolēnu skaitu klasē arī pamatskolās, mēs varam nu ļoti daudz problēmās iebraukt!» skaidro IZM padomnieks rīcībpolitiku ieviešanas jautājumos.

Pilno diskusijas video skatieties šeit:

Lasīt un pievienot komentāru
TĒMAS
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams