Ir novērsti visi šķēršļi, kas iepriekš bija, lai Saeima varētu piešķirt 80 miljonu eiro aizdevumu Latvijas nacionālajai aviokompānijai «airBaltic», šādu pārliecību otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pauda satiksmes ministra pienākuma izpildītājs Rihards Kozlovskis («Vienotība»).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma («Vienotība») norādīja, ka valdība otrdien slēgtajā sēdē lēmusi akcionāru līgumā iekļaut jaunu punktu, kas liedz aviokompānijai iegādāties, īrēt vai izmantot jebkura militārā kompleksa inventāru.

«Esam darījuši visu, lai novērstu šķēršļus, kas bija, lai Saeimā varētu nobalsot par aizdevuma piešķiršanu «airBaltic»,» sacīja Kozlovskis.

Viņš norādīja, ka jaunās Kanādas aviobūves uzņēmums «Bombardier» ir izrādījis interesi aktīvāk sadarboties un ir notikušas vairākas sarunas par ciešāku sadarbību ar «airBaltic».

Savukārt «airBaltic» valdes priekšsēdētājs Martins Gauss žurnālistiem apliecināja, ka līdz ar jauno līguma punkti aviokompānija nevarēs iegādāties arī Krievijā ražotas lidmašīnas «Sukhoi Superjet».

Saeimas Budžeta, finanšu (nodokļu) komisija trešdien slēgtā sēdē skatīs valdības lēmumu par aizdevuma piešķiršanu «airBaltic» un lems par tā virzīšanu izskatīšanai parlamentā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Saeima ārkārtas sēdē pirmdien, 30.novembrī, nākamā gada valsts budžeta likumprojektu skatot galīgajā lasījumā, neatbalstīja priekšlikumu par atļauju «airBaltic» kapitalizēt Valsts kases aizdevumu.

Šo iniciatīvu deputāti vērtēs nesaistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Par to paredzēts spriest Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas slēgtā sēdē 2.decembrī, uzaicinot pārstāvjus no valdības, Satiksmes ministrijas, «airBaltic», Drošības policijas, kā arī bijušo satiksmes ministru Anriju Matīsu.

Tāpat ziņots, ka valdība ārkārtas sēdē 19.novembrī nolēma pilnvarot Satiksmes ministriju parakstīt akcionāru līgumu ar «airBaltic» atrasto investoru - Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu - pēc pozitīva Saeimas lēmuma saņemšanas par valsts aizdevuma lidsabiedrībai kapitalizāciju.

Straujuma toreiz uzsvēra, ka no akcionāru līguma ar Vācijas uzņēmēju ir izslēgti diskutablie jautājumi un tas neparedz nosacījumu par lidmašīnu iegādi. Līgumā nav paredzētas veto tiesības akcionāram attiecībā uz lēmumiem par flotes atjaunošanu. Iepriekš izskanējis, ka investors sagaida no valsts iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas «Sukhoi Superjet». Pats ieguldītājs gan to noliedzis.

Vēstīts arī, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3.novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta «Prudentia» atrasto investoru «airBaltic» - Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, « airBaltic» aizņemoties Valsts kasē un pēc tam aizdevumu kapitalizējot. Līdz ar šo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% « airBaltic» kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt.

Valdība lēmusi, ka akcepts aizdevumam «airBaltic» jādod arī Saeimai, ko sākontēji bija plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu. Tiesa gan, pastāv bažas, vai Saeimā ir atbalsts investora piesaistei «airBaltic» un aizdevumam no Valsts kases. Saeimas frakciju pārstāvji norādījuši, ka vēlas iegūt vairāk informācijas par plānoto darījumu.

«airBaltic» nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem. Kompānijas lielākā īpašniece ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams