Lai arī iekšlietu ministra Riharda Kozlovska («Vienotība») kļūšanai par premjeru atbalstu pauduši esošās koalīcijas partneri Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un Nacionālā apvienība (NA), tomēr viņa izredzes tikt nominētam par premjerministru visvairāk ir atkarīgas no spēku sadalījuma «Vienotības» frakcijā, kā arī valdē, liecina aģentūras BNS rīcībā esošā informācija.

Šobrīd joprojām labas izredzes ieņemt premjera amatu esot arī «Vienotības» valdes un Saeimas frakcijas vadītājai Solvitai Āboltiņai, kuru premjeres krēslā vēlas redzēt daļa Saeimas frakcijas deputātu, kā arī valdes locekļu.

Kā izteicās «Vienotību» pārstāvošs politiķis: «Vairums partijas valdē iestājas par Āboltiņas kļūšanu par premjeri, bet mazākums par Kozlovski. Tomēr šis mazākums ir ļoti aktīvs».

NA ir publiski paziņojusi, ka neatbalstīs Āboltiņu premjeres amatā. Ja premjera amatam tiks nominēta «Vienotības» līdere, tad koalīcija būtu jāveido bez NA. Matemātiski koalīciju var izveidot arī «Vienotībai» un ZZS klāt pieaicinot Saeimā pārstāvētās opozīcijas partijas - Latvijas Reģionu apvienību un «No sirds Latvijai». Āboltiņa vairākkārt publiski ir paudusi, ka koalīciju būtu nepieciešams paplašināt ar citām Saeimas partijām, tikai bez «Saskaņas».

Tomēr šādu koalīciju bez NA un ar Āboltiņu premjera krēslā, visticamāk, neatbalstīs ZZS - šobrīd, piemēram, ZZS Saeimas frakcijā neesot tādu deputātu, kuri paustu atbalstu Āboltiņas kandidatūrai, sacīja partiju apvienību pārstāvošs politiķis.

Vienlaikus politikas kuluāros izskan versija, ka Kozlovska kandidatūru atbalstošajai tā dēvētajai Ilzes Viņķeles grupai viņa virzīšana premjera amatam ir vien «dūmu aizsegs», respektīvi, īstā cīņa ir pavisam par citām lietām, nevis premjera krēslu.

NA līderis Raivis Dzintars iepriekš sarunā ar aģentūru BNS izteica minējumu, ka tā dēvētā melnā PR kampaņa pret demisionējušo premjerministri Laimdotu Straujumu nāca no pašas «Vienotības». Tomēr «Vienotības» deputātu neoficiāli paustais viedoklis liecina, ka «melnā PR» avots pret Straujumu nācis tieši no koalīcijas partneriem NA un ZZS, kā arī citām valdības krišanā ieinteresētām pusēm.

Kā iemesls tam tiek minēta ZZS vēlme «par katru cenu» savā kontrolē pārņemt Satiksmes ministriju (SM). Ja šo tā dēvēto resursu ministriju pārņemtu ZZS, tad visticamākais kandidāts šīs ministrijas vadītāja amatam tiek minēts esošais labklājības ministrs Uldis Augulis.

Galvenās divas resursu ministrijas valdībā, par kurām notiek visasākā cīņa jebkuras valdības veidošanas laikā ir Satiksmes un Zemkopības ministrijas, aģentūrai BNS uzsvēra koalīciju pārstāvošs deputāts.

Īpašu interesi savā kontrolē iegūt SM šobrīd izrādot ZZS partiju apvienībā ietilpstošās partijas «Latvijai un Ventspilij!» priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Lai politiskajā tirgū, kas ar sparu sākās pēc Straujumas demisijas, panāktu šīs ministrijas pārņemšanu, tiek pieļauta ZZS atteikšanās no Ekonomikas ministrijas (EM). Tādējādi ekonomikas ministres amatu zaudētu Dana Reizniece-Ozola.

Kuluāros izskan, ka Lembergs nav apmierināts ar Reiznieces-Ozolas atrašanos ekonomikas ministres krēslā, jo viņiem atšķiroties nostāja EM pārraudzībā esošu nozaru pārvaldībā un īstenotajās politikās.

ZZS pārstāvošs deputāts aģentūrai BNS gan pauda, ka Reizniece-Ozola gadījumā, ja ZZS kontrolē vairs nebūtu EM, varētu ieņemt citu ministra krēslu, bet šajā agrīnajā valdības veidošanas stadijā nav skaidrības par ministriju sadali starp partijām.

Tāpat netiek izslēgta iespēja, ka gadījumā, ja «Vienotība» tomēr izvirzītu Āboltiņu, kā premjera kandidāti, un viņa netiktu atbalstīta no ZZS un NA puses, tad «Vienotība» būtu zaudējusi privilēģiju veidot nākamo valdību, kā vadošā partija. Pēc tradīcijas - ZZS, kā otrajai lielākajai potenciālās koalīcijas Saeimas frakcijai, tiktu dota iespēja uzņemties vadošās partijas lomu valdības veidošanā.

Kā norādīja šo partiju apvienību pārstāvošs deputāts, tādā scenārijā galvenie kandidāti premjera amatam pamatā tiktu meklēti starp ZZS ministriem valdībā, piemēram, Jāni Dūklavu, kurš partijas vadībai ir devis solījumu strādāt «vismaz līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām».

Aģentūra BNS vēstīja, ka Straujuma pirmdienas rītā pēc tikšanās ar prezidentu paziņoja par atkāpšanos no amata. Līdz ar to krīt arī pašreizējā valdība. Preses konferencē pēc demisijas paziņošanas Straujuma norādīja, ka viņa par savu pēcteci premjera amatā redz iekšlietu ministru un partijas biedru Rihardu Kozlovski, pret to neiebilstu arī koalīcijas partneri.

Savukārt Āboltiņa pirmdien, atbildot uz žurnālistu jautājumiem un komentējot par demisiju paziņojušās Straujumas sacīto, ka viņa kā nākamo premjeru redz Kozlovski, uzsvēra, ka «mēs nedzīvojam monarhijā, kur karaļi nosauc savus pēctečus».

Vienlaikus Āboltiņa paziņoja, ka «Vienotība» ir gatava uzņemties nākamās valdības veidošanu, kā arī pieļāva iespēju, ka koalīcija varētu tikt paplašināta ar kādu no opozīcijas partijām, izvairoties minēt konkrētu partiju.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ceturtdien sāks sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām par nākamo valdību.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams