Veicot 5300 gadus senās, par Eci nodēvētās Alpu mūmijas kuņģa materiāla mikroskopisku analīzi, kā arī izmantojot modernākās bioloģiskā materiāla analīzes metodes, zinātnieki Eiropas Akadēmijā (EURAC) Itālijas ziemeļu pilsētā Bolzano guvuši jaunu ieskatu modernā cilvēka dzīvesveidā pirms vairāk nekā pieciem gadu tūkstošiem.

Proti, zinātniekiem ir izdevies izdalīt pilnu baktērijas H.pylori genomu un iegūt liecības par posta darbiem, ko tā jau bija sākusi īstenot Eci organismā. Proti, šī baktērija, kura ir infekciju cēlonis cilvēka gremošanas sistēmā, var izraisīt ķēdes reakciju, kuras iznākums ir gastrīts vai pat kuņģa čūla.

EURAC zinātnieki Alberts Cinks un Franks Maiksners gan nespēj noteikt, vai Eci jau cieta no šīm komplikācijām, tomēr viņa organismā atklātās olbaltumvielas apliecina, ka imūnsistēma jau bija sākusi H.pylori apkarošanu.

Tomēr, kas Cinka un Maiksnera atklājumos ir pats interesantākais, ir baktērijas paveids. Tas, pēc viņu teiktā, nelīdzinās modernā eiropieša organismā novērojamajam, bet vairāk atgādina H.pylori baktērijas, kuras sastopamas centrālajā un Austrumāzijā. Eiropā šobrīd novērojamais H.pylori baktērijas paveids ir šī Āzijas parauga un Āfrikas parauga sajaukums, un šā iemesla dēļ pastāv liela iespēja, ka tieši Eci kuņģa baktērijas ļaus gūt arī dziļāku un precīzāku ieskatu, kā veidojušās homo sapiens apmetnes Eiropā.

Var atzīmēt, ka Eci sasalušo mūmiju Alpu šļūdonī uz Itālijas un Austrijas robežas divi alpīnisti atklāja 1991.gadā. Kopš tā laika zinātnieki ir veikuši pamatīgu Eci gēnu analīzi un līdz šim noskaidrojuši, ka aptuveni 5300 gadu senajam vīrietim visticamāk bijušas brūnas acis, viņam piemitusi laktozes nepanesība, turklāt viņš bijis inficējies ar Laima slimības baktērijām.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams