FOTO: @charlielyne

Kāds britu režisors vārdā Čārlijs Lains (Charlie Lyne) izgudrojis savdabīgu protesta akciju pret Britu kinofilmu klasifikācijas padomi («The British Board of Film Classification» (BBFC)), kas jau izsenis (kopš 1912. gada) cenzē kino un izvēlas, vai izvietot brīdinājumu par konkrētās filmas saturu vai neizvietot.

Viņš padomei iesniedzis filmu ar nosaukumu «Paint Drying» jeb «Krāsas žūšana».

Tā, protams, nav parasta filma, bet gan protests. Lains piebildis, ka par katras filmas iesniegšanu BBFC «plēš» 101,5 mārciņas un par katru noskatīto minūti - 7,09 mārciņas (aptuveni 10 dolārus) pirms nodokļu nomaksas.

Filma nedrīkst nonākt britu kinoteātros, pirms tam neizejot BBFC cenzūras sietu.

Standarta filmas cenzēšana izmaksā aptuveni 1000 mārciņu, kas, kā uzskata režisors, nav maza nauda neatkarīgā kino darboņiem.

Lai protestētu pret šo kārtību, viņš radījis kinofilmu «Paint Drying», kurā nofilmēts, kā uz sienas žūst krāsa. Turklāt, lai cenzoriem sagādātu īpašas ciešanas, viņš aicinājis draugus ziedot naudu, lai filma būtu maksimāli gara. Kopumā «Krāsas žūšana» ilgst 607 minūtes (noskaties fragmentu).

Cenzori visbeidzot nolēma piešķirt filmai «U» reitingu, proti, «Universal» - filma piemērota visām vecuma grupām. Labi, ka tā.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO