Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzsver, ka pasākumiem, ko paredzēs NATO dalībvalstu aizsardzības ministru vienošanās par militārās klātbūtnes pastiprināšanu Austrumeiropā, «ir tikai un vienīgi aizsardzības raksturs», informēja ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris.

Rinkēvičs apsveic šodien Briselē panākto NATO dalībvalstu aizsardzības ministru vienošanos un norāda, ka tā «veicinās NATO aizsardzības un atturēšanās politikas īstenošanu mūsu reģionā».

Vienlaikus aizsardzības un ārlietu dienesti turpinās strādāt pie gaidāmā NATO Varšavas samita, kas tostarp noteiks plašāku alianses aizsardzības un atturēšanas politiku, akcentē ministrs.

Kā ziņots, NATO dalībvalstu aizsardzības ministri vienojušies pastiprināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Jau iepriekš alianse spērusi soļus, lai vairotu to austrumu dalībvalstu pārliecību, kas jūtas Krievijas apdraudētas. Jaunais plāns paredz tālāku virzību, elastīgus sauszemes kontingentus kombinējot ar ātrās reaģēšanas spēkiem, kurus būtu iespējams ātri izvērst, lai atturētu jebkuru agresoru.

Mērķis ir radīt «daudznacionālu» spēku klātbūtni, tādējādi dodot «ļoti spēcīgu signālu» potenciālajam agresoram, norādīja Stoltenbergs.

Sīkāk plānu pirms jūlijā Varšavā paredzētā NATO samita izstrādās militārie plānotāji, tostarp nosakot konkrētu Austrumeiropā izvietojamo militārpersonu skaitu. Tomēr jau tagad avoti NATO pavēstījuši, ka rotācijas kārtībā Polijā un Baltijas valstīs paredzēts izvietot vairākus tūkstošus karavīru.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO