Eiropas Savienības (ES) līderi svētdien vienojās veikt izmaiņas līgumos, ja tas būs nepieciešams ekonomiskās konverģences un disciplīnas stiprināšanai, apliecināja ES prezidents Hermans van Rompejs.

Eiropas Savienības (ES) līderi svētdien pieņēma plašu vienošanos par eiro zonas krīzes risinājumiem un lika Itālijai samazināt savu augošo valsts parādu, lai nomierinātu pasaules tirgus.

ES līderi samitā vienojās par plāniem palielināt eiro zonas glābšanas fondu Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF), kā arī atbalstīja plānus par banku rekapitalizāciju, kas nozīmētu lielas Grieķijas parādu daļas norakstīšanu.

Tāpat tika panākta vienošanās par ES līguma pārskatīšanu, lai panāktu ciešāku eiro zonas integrāciju, pret ko gan tās ES dalībvalstis, kas nav eiro zonā, pauda bažas, ka svarīgi soļi var tikt sperti bez to piekrišanas.

Tieši tādēļ bloka trešdien, 26.oktobrī, plānotajā eiro zonas samitā piedalīsies visu 27 ES valstu pārstāvji, kad pieņems galējos lēmumus par parādu krīzes risināšanu.

Kopīgā preses konferencē ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli Francijas prezidents Nikolā Sarkozī teica, ka "EFSF pastiprināšanai panākta diezgan plaša vienošanās".

Merkele norādīja, ka Francijas ideja par bankas licences piešķiršanu fondam ir "mirusi un apglabāta", palikuši vien dažādi plāni pat EFSF izmantošanu, lai sniegtu garantijas eiro zonas obligāciju īpašniekiem, kā arī tiks sperti soļi radīt "fondu fondā", kura vadībā būtu galvenās attīstības valstis.

EFSF tiks izmantots paralēli darījumam ar bankām, kas norakstīs 50% Grieķijas parādu, pretī saņemot ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) palīdzību nepieciešamības gadījumā.

Visi trīs dienu samitā, kas noslēdzās svētdien, pieņemtie lēmumi vēl jāratificē visu 27 valstu samitā, ko ES prezidents Hermans van Rompejs sasaucis trešdien.

Jaunas bažas ES ekonomiskajai stabilitātei rada Itālija, kuras premjerministrs Silvio Berluskoni samita laikā tika plaši kritizēts un aicināts valstij samazināt budžeta deficītu un parādu.

"Mums ir jānomierina investori un jānomierina citas valstis," teica van Rompejs, uzsverot, ka "ir skaidrs, ka mēs lūdzam Itālijas varas iestādēm pielikt visus pūliņus".

Itālijas valsts parāds sasniedz 1,9 miljardus eiro (1,34 miljardi latu), kas ir 120% no tā, ko trešā lielākā eiro zonas ekonomika saražo gada laikā un krietni pārsniedz ES noteiktos 60%.

Vācijas kanclere Angela Merkele aicināja Itāliju veikt "ievērojamus" izdevumu samazinājumus, kas būtu daļa no kopējiem pūliņiem glābt eiro zonu.

"Itālijai ir liels ekonomiskais spēks, bet Itālijai ir arī liels parāds un tas ievērojami jāsamazina tuvāko gadu laikā," viņa teica, norādot, ka "tas ir tas ko gaidām no Itālijas".

Pērn Grieķijas glābšanai izveidotā EFSF aizdošanas apmēru divkāršot, palielinot to līdz 440 miljardiem eiro (309 miljardi latu).

Vācija iekšējo iemeslu dēļ pirms parakstīšanas visas vienošanās, kas saistītas ar eiro zonu, jāapstiprina parlamenta budžeta komisijā.

Bet tagad arī tās ES valstis, kas nav eiro zonā, Lielbritānijas un Polijas vadībā vēlas iepazīties ar visiem lēmumiem, par kuriem panākta vienošanas eiro zonā, lai pārliecinātos, ka lēmumos netiek pārkāptas to nacionālās intereses.

Samitiem un tajos panāktajām vienošanām seko līdzi visa pasaule, jo problēmas eiro zonā var izraisīt jaunu pasaules ekonomikas lejupslīdi.

Savukārt ES līderi zina, ka finanšu tirgi cer, ka būs konkrēta vienošanās pēc mēnešiem ilgās agonijas un nenoteiktības par to, vai parādu krīze tik tiešām atrisināsies pozitīvi.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams