Eiropas Savienības (ES) līderu šodienas lēmums par ievērojamu parādu samazināšanu Grieķijai dod iemeslu Latvijai būt aizvainotai, bet apvainošanās nez vai līdzēs un vairāk jāskatās uz nākotni, atzina bijušais Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš (V).

Bija jāglābj eirozona

Kalniņš arī norādīja, ka starp Latviju un Grieķiju ir būtiskas atšķirības, jo mēs esam daudz vairāk piestrādājuši, bet Grieķijai tādas iespējas nav bijis. Turklāt jāatceras, parādu samazināšana Grieķijai esot saistīta ar visas eirozonas glābšanu kopumā. "Varam būt lepni, ka mums tā nav," teica politiķis.

Bijušais komisijas vadītājs atzina, ka esot skaidrs - [ES situācija nav vienlīdzīga un citi saņem vairāk nekā Latvija.

"Daudz kas liekas netaisnīgi, piemēram, arī fondu sadale. Tomēr Latvija ir panākusi vairāk nekā Grieķija un atrisinājusi iekšējās problēmas. Bet ko tas līdz, ka ir netaisnība, mums vairāk jāskatās uz nākotni," klāstīja Kalniņš.

Deputāts arī nedomā, ka pareiza pieeja būtu dumpošanās kā Grieķijā. "Ilgtermiņā Latvija iegūs daudz lielāku cieņu nekā Grieķija, nevajag viņiem sekot," piebilda Kalniņš.

Norāda uz aizdevēju dubultmorāli

Savukārt deputāti Andrejs Klementjevs (SC) un Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja uz ES un aizdevēju dubultmorāli.

"Tas pierāda, ka ir divas Eiropas - vecā, kas var atļauties ļoti daudz, un jaunā, uz kuru skatās līdz pēdējam santīmam. Latvija izdarīja visus pasākumus, kas būtu jāveic Grieķijai, bet parādus atlaiž viņiem, nevis mums," norādīja Klementjevs. "Slikti, ka tiem, kas aizdod naudu, ir dubultmorāle."

Politiķis atzina, ka par tālāko rīcību jālemj cilvēkiem, kas risina sarunas ar aizdevējiem, proti, Finanšu ministrijai. Taujāts, vai arī Latvijai vajadzētu pieprasīt atlaist lielu daļu parāda, Klementjevs norādīja, ka drīzāk varētu runāt par aizdevumu procentu samazināšanu.

Brigmanis atzina, ka šādi tiek parādītā duāla attieksme pret dažādām Eiropas valstīm un ka vienas ir vienlīdzīgākas par citām.

"Te ir dažādas vērtību mērauklas. Citi strādā, ievēro noteikumus, virzās uz ekonomikas attīstību, bet no viņiem cenšas piedzīt visu," teica Brigmanis.

Pēc ZZS līdera domām, sarunās ar aizdevējiem - cik nu tas ir iespējami vai neiespējami - vajadzētu aktualizēt šo jautājumu un censties panākt zināmu pretīmnākšanu, piemēram, par aizdevuma summām, atmaksas termiņiem vai procentiem. Viņš arī norādīja, ka Latvijai sekot Grieķijas pēdās un rīkot grautiņus nebūtu pieņemami, jo ciestu gan iedzīvotāji, gan īpašums.

Jau ziņots, ka ES līderi samitā izstrādājuši plašu vienošanos izejai no eirozonas krīzes, pārliecinot bankas uzņemties lielus zaudējumus Grieķijas parādu nastas samazināšanai un palielinot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu līdz vienam triljonam eiro.

Skatīt pievienoto video.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams