Kad privātajā naudas makā valda tukšums, ikviens var ērti un lēti tikt pie ātrā kredīta. Nav vajadzības pat lieki tērēt laiku gājienam uz banku, jo atliek nospiest mobilā tālruņa taustiņu un attiecīgo numuru, lai aizdevuma summa būtu pieejama patērēšanai. Taču 2011.gads solās ieviest korekcijas ātro kredītu aizdevēju biznesā. Saeimā ceturtdien atbalstīja licences ieviešanu, kas varētu sakārtot šo haotisko nozari.

Izķer ātros kredītus

Ārpus banku sektora strādājošie finanšu uzņēmumi, kuri izsniedz tā sauktos ātros kredītus, īpaši strauju izaugsmi piedzīvoja pēdējos gados. Tieši laikā, kad komercbanku kreditēšanas politika bija piesardzīga. Joprojām ātrie kredīti ir populāri un pieprasījums pēc tiem ir tik liels, ka nozare attīstās ar teju 100% kāpumu. Tiek lēsts, ka pie īstermiņa aizdevumiem ar mobilā telefona īsziņas starpniecību tikuši vismaz 100 000 iedzīvotāju.

Komercbanku statusā neesošie ātrās naudas aizdevēji esot izsnieguši kredītus par vairākiem desmitiem miljonu latu. Taču šie uzskatāmi par aptuveniem skaitļiem. Tā kā šādu firmu aizdevēji nepiesaista noguldījumus, tos neuzrauga. Līdz ar to ātros kredītus šobrīd var izsniegt jebkurš, kam lērums naudas kabatā. Nenoliedzami, tas veicinot arī krāpšanas gadījumus.

Plāno ieviest licences

Lai sakārtotu ātro kredītu izsniegšanas nozari, būtu jāievieš licences. Ceturtdien Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja šo priekšlikumu. No 2011. gada vidus ne vien ātro kredītu sniedzējiem, bet arī lombardiem, visticamāk, būs jāizņem speciāla darbības licence un jāsamaksā vienreizēja valsts nodeva – 1000 latu apmērā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore Baiba Vītoliņa LNT ziņām uzsver: "Tā saucamo nebanku kreditētāju ir maz - tādi nopietni, kuri tad potenciāli varētu izņemt šādu licenci. Ļoti daudz ir tādu, kas nodarbojas ar kredītu starpniecību. Tas ir – viņi paņem naudu par to, ka aizved pie kreditētāja. Ļoti bieži tā ir krāpšana."

Licencei jābūt dārgākai

Lielākie ātro kredītu nozares spēlētāji pauž pārliecību, ka likumdevēja plānotā licences cena - 1000 latu - esot pārāk maza. SIA Smscredit.lv valdes priekšsēdētājs Alberts Pole ir viens no nozares pārstāvjiem, kurš uzskata, ka šī summa esot par mazu: "Ja gribam nozari vairāk sakārtot, tad jābūt lielākai summai par licences iegūšanu - vidēji 5000 līdz 10 000 latu."

Finanšu pakalpojumu tirgū šobrīd darbojas 216 kredītu devēji, kas nav komercbankas. Taču nākamgad licences varētu saņemt aptuveni 150 vai pat mazāk uzņēmumu. "Jebkurš vairs nevarēs būt nebanku kreditētājs. Būs jāsaņem licence, lai varētu aizdot naudu. Tas ir galvenais, un arī firmas, kas būs saņēmušas licenci, būs spiestas aizdot atbildīgi, jo būs ko zaudēt," komentē "Open Credit" valdes priekšsēdētājs Armands Broks.

Saeimā vēl tikai lems, kādi nosacījumi tiks piemēroti uzņēmumiem licences saņemšanai. Iespējams, varētu tikt regulēti arī līgumi, piemēram, līgumsoda apmērs kredīta ņēmējam, kas šobrīd bieži vien esot neproporcionāls aizdevumam un var sasniegt ne vien 100, bet pat 1000% gadā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams