Šorīt agri no rīta alpīnisti Valdis Puriņš un Oļegs Siļins izbraukuši no Nepālas galvaspilsētas Katmandu, lai dotos ceļā uz Šišapangmas kalna ekspedīcijas nākamo pieturpunktu Zangmu ciemu, kas atrodas 2350 metru augstumā virs jūras līmeņa.

Katmandu Latvijas alpīnisti uzturējās pāris dienas, lai iepirktu pārtiku un kārtotu iebraukšanas atļaujas Ķīnā, stāstīja projekta "Pasaules augstākās virsotnes" koordinatore Zane Reķe.

Katmandu alpīnisti piedzīvojuši spēcīgu lietu un pamatīgu negaisu, tādēļ ar nepacietību gaida, kad varēs Katmandu lietu nomainīt pret Himalaju sniegu, paužot cerību, ka nesnigs pārāk daudz.

Ekspedīcijas dalībnieki atklāj, ka mazliet uztraucas par to, kā dabūs pāri robežai satalīttelefonu, jo Ķīnā to lietošanai vajadzīga licence, kuras alpīnistiem nav. Tāpat neziņa esot par no Latvijas līdzi paņemtajiem pārtikas produktiem - desu un sieru, kurus ievest Ķīnā ir aizliegts.

Pirms kāpšanas augstajā kalnā alpīnisti gandrīz visu ekipējumu iegādājušies Katmandu pie cilvēka, kurš pats 14 reizes bijis Everestā, tādēļ lieliski zina, kas alpīnistiem ir vajadzīgs.

Latvijas alpīnisti 3.septembrī no lidostas "Rīga" sāka ekspedīciju uz 8027 metrus augsto Šišapangmas virsotni. Šī ekspedīcija notiek programmas "Pasaules augstākās virsotnes" laikā, un tās mērķis ir līdz Latvijas 100 gadu jubilejai 2018.gadā uzkāpt visās Latvijas alpīnistu vēl nesasniegtajās 8000 metru augstākās virsotnēs. Pavisam ir 14 šādas virsotnes, no kurām Latvijas alpīnistiem ir izdevies uzkāpt tikai septiņās.

Ekspedīcija uz Šišapangmas virsotni būs jau otrā Latvijas alpīnistu virsotne, kura iekļauta programmā "Pasaules augstākās virsotnes". 2007.gadā Puriņš kopā ar Siļinu un Mihailu Pietkeviču sāka ekspedīciju Pakistānā uz 8047 metrus augsto Broda kalna virsotni, tomēr virsotni sasniedza tikai Puriņš.

Kā stāstīja Reķe, ekspedīcijas dalībnieki Šišapangmu izvēlējās tādēļ, ka šim maršrutam ir salīdzinoši vienkārša loģistika un reāli sasniedzams mērķis divu cilvēku komandai. Tas ir arī izaicinājums sasniegt smailo kori starp priekšvirsotni un galveno virsotni, kas nav izdevies Latvijas kāpējiem divos iepriekšējos mēģinājumos. Nākamais Latvijas alpīnistu mērķis ir Gašerbrums 1, kas ir 8068 metru augstumā virs jūras līmeņa, vai arī kāds no Nepālas 8000 metrus augstajiem kalniem.

Kā ziņots, lai gan Šišapangma pieder pie tā sauktajiem zemajiem astoņtūkstošniekiem un tehniski maršruts nav sarežģīts, jau divas reizes Latvijas alpīnistu organizētām ekspedīcijām ir nācies atgriezties no kalna, nesasniedzot galveno virsotni, jo sarežģītu laika apstākļu dēļ alpīnistiem nācies apstāties pie 8013 metru augstās priekšvirsotnes, kuru no īstās virsotnes šķir smaila kore.

Šis būs trešais mēģinājums alpīnistiem no Latvijas sasniegt Šišapangmas virsotni. Ekspedīcijas dalībnieki nelietos papildus skābekli un neizmantos nesēju un augstkalnu gidu pakalpojumus, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem un respektējot sportiskas kāpšanas principus.

Kāpšana kalnos 8000 metru augstumā ir sarežģīts process, un, lai organisms spētu normāli darboties šādā augstumā, kur gaisā ir tikai 30% no skābekļa, ko elpo cilvēki jūras līmenī, ir jāveic ilgstoša aklimatizācija.

Plānots, ka Šišapangmas bāzes nometni, kas atrodas 4700 metrus virs jūras līmeņa, alpīnisti sasniegs pēc nedēļas. Arī kāpiena laikā ekspedīcijas dalībniekiem būs nepieciešama aklimatizācija. Patlaban plānots, ka Šišapangma virsotne tiks sasniegta līdz 10.oktobrim, bet atgriešanās Latvijā iecerēta 17.oktobrī.

Ceļā uz Šišapangmas virsotni tiks uzbūvētas trīs starpnometnes, kuras būs 6300 metru, 6900 metru un 7400 metru augstumā virs jūras līmeņa.

Vispirms alpīnistiem iecerēts uzkāpt no bāzes nometnes līdz 6300 metru augstumam, kur tiks uzcelta pirmā nometne. Pēc vienas tur pārlaistas nakts ekspedīcijas dalībnieki atgriezīsies bāzes nometnē un pēc vienas atpūtas dienas dosies otrajā aklimatizācijas kāpienā ar pārnakšņošanu pirmajā nometnē un kāpienu līdz 6900 metru augstumam, kur tiks uzcelta otra nometne.

Uzceļot otro bāzes nometni, alpīnisti tajā pārlaidīs nakti, bet pēc tam atkal dosies atpakaļ uz bāzes nometni. Pēc dažu dienu atpūtas alpīnisti dosies trešajā aklimatizācijas kāpienā - nakts pavadīšana pirmajā nometnē, tad otrajā nometnē, bet tad tiks veikt vēl viens kāpies, kur 7400 metru augstumā tiks uzcelta trešā nometne, bet pēc atkal sekos kāpšanā lejā līdz bāzes nometnei.

Bāzes nometnē alpīnisti pāris dienas atpūtīsies un uzkrās spēkus, lai būtu gatavi kāpienam uz virsotni.

Kā norāda alpīnisti, lai arī septembris un oktobris ir kāpšanai vislabvēlīgākais laiks, laika apstākļi var mainīties ļoti strauji un ieviest plānos savas korekcijas.

Puriņš un Siļins ir pieredzējuši Latvijas augstkalnu alpīnisti. Viņi 2006.gadā organizēja kāpienu 6218 metrus augstajā "Padomju Latvijas smailē" ar mērķi atdot tai Latvijas alpīnistu sākotnēji 1960.gadā iecerēto nosaukumu "Latvijas smaile". 2009.gadā Tadžikistānas prezidenta valsts vizītes laikā Rīgā virsotnei oficiāli tika piešķirts nosaukums "Latvija".

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO