Saeima šodien apstiprināja Juridiskās komisijas sagatavoto lēmumu par to, ka lieta par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Satversmes tiesas (ST) tiesnesi Vinetu Muižnieci pēc būtības nav apspriežama Saeimā.

Lēmumā teikts: "Saeima, izskatījusi Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurores Ilzes Gailītes ierosinājumu apspriest jautājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci un Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2011.gada 10.oktobra lēmumu par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Satversmes tiesas tiesnesi Vinetu Muižnieci, saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 135.pantu nolemj: atzīt, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā."

Pēc Juridiskās komisijas priekšsēdētājas vietnieces Ineses Lībiņas-Egneres (ZRP) teiktā, šāds Saeimas lēmums ir nepieciešamas kā atbilde uz Ģenerālprokuratūras vēstuli Saeimai, jo "Saeima - tie ir 100 deputāti, nevis Juridiskā komisija".

Ģenerālprokuratūra par apsūdzības uzrādīšanu lems pēc Saeimas lēmuma saņemšanas

Ģenerālprokuratūra par apsūdzības uzrādīšanu bijušajai deputātei un pilnvaras apturējušajai Satversmes tiesas (ST) tiesnesei Vinetai Muižniecei lems pēc Saeimas lēmuma saņemšanas.

"Ģenerālprokuratūra gaida Saeimas lēmumu un tad lems par kriminālprocesa tālāko virzību un apsūdzības uzrādīšanu," teica prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne.

Pagaidām nav zināms, cik ilgā laikā apsūdzību varētu uzrādīt. "Saņemsim [lēmumu] un tad vērtēsim," sacīja Pakalne.

ST nolēma pēc Ģenerālprokuratūras ierosinājuma dot piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Muižnieci, kuras pilnvaras patlaban apturētas.

Kriminālprocesu pret Muižnieci šā gada 1.jūnijā sāka ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Kriminālprocess pret Muižnieci tika sākts pēc Krimināllikuma 327.panta 1.daļas - par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona. Par šādu noziedzīgu nodarījumu var sodīt ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 20 minimālajām mēnešalgām (4000 latu).

Kriminālprocess tika sākts, pabeidzot resorisko pārbaudi, kas tika ierosināta pēc tam, kad Ģenerālprokuratūrā tika saņemts 10.Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētāja Alekseja Loskutova (V) iesniegums par iespējamu Saeimas Juridiskās komisijas 2009.gada 1.septembra sēdes protokola viltojumu.

Kā skaidroja Loskutovs, gadījums saistīts ar 2009.gada 1.septembra Juridiskās komisijas sēdi. Tās audioieraksts liecina, ka deputāti minētos Krimināllikuma grozījumus nolēmuši virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā, savukārt protokolā norādīts, ka likumprojektu nepieciešams pilnveidot. Līdz ar to likumprojekta tālāka virzīšana nobremzēta. Pēc deputāta teiktā, Juridiskās komisijas konsultantes atzinušas, ka Muižniece devusi norādījumus, ko rakstīt protokolā. Šo protokolu parakstījusi Muižniece un toreizējais Juridiskās komisijas sekretārs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Iepriekš Muižniece viņai izteiktos pārmetumus iespējamā komisijas sēdes protokola viltošanā noraidīja, nosaucot tos par politiskajām intrigām.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams