Līdz septembra beigām ir pagarināts koncepcijas izstrādes termiņš, kurā būs noteikts, pēc kādiem principiem valsts iesaistās komercdarbībā. Premjera Valda Dombrovska nodibinātajai darba grupai šī koncepcija bija jāizstrādā jau līdz pagājušajai piektdienai. Termiņa pagarināšana turpina neziņas plīvura aizsegā turēt tos valsts uzņēmumus, kurus varētu pārdot.

Kamēr Ekonomikas ministrijas paspārnē nodibinātajā darba grupā top šī koncepcija, tikmēr nerimst aizkulišu runas par privatizācijas otro vilni. Taču pagaidām valdības pārstāvji noraida runas par valsts uzņēmumu „izlikšanu uz letes” pārdošanai, pirmdien ziņo LNT ziņas.

Skaidrība būs pēc vēlēšanām

Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce apgalvo: „Mēs nevaram teikt, ka vispār kaut viens uzņēmums tiks pārdots. Tas ir tikai tādā gadījumā, ja valdība izdomā, ka kādi uzņēmumi ir pārdodami, tāpēc saukt to par gatavošanos privatizācijai ir nepamatoti.”

Kuluāros nebeidz gan runāt, ka darba grupai esot dots uzdevums radīt likumisku pamatu privatizācijai. Turklāt izšķirošajai koncepcijai bija jābūt gatavai jau 3.septembrī, taču tās izstrādes termiņš pagarināts. Tāpēc top skaidrs, ka tikai pēc Saeimas vēlēšanām varētu nākt gaismā, kuri valsts uzņēmumi varētu tikt pārdoti.

Zināms, ka pagaidām valdība neesot veikusi izvērtējumu par konkrētiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijā tikai norādīts, ka saskaņā ar likumu neprivatizējamo uzņēmumu sarakstā ir: Latvenergo, Latvijas Valsts meži, Latvijas pasts un vairāki citi, un šis saraksts palikšot nemainīgs. Savukārt attiecībā uz pārējiem - esot daudz variantu.

Daļu vajadzētu privatizēt

1990.gadu laikā Latvijā notika vērienīga privatizācija. Kopš tiem laikiem valstij piederot vēl daudzi īpašumi, kam neesot stratēģiskas nozīmes un trūkst arī skaidras motivācijas, kāpēc tie būtu vēl jāapsaimnieko.

"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks LNT ziņām atzīst, ka pirmais solis, izlemjot - pārdot vai ne -,  esot novērtēšana, lai zinātu, kas vispār ir valsts īpašumā. „Jānovērtē uzņēmumu atdeve un pēc tam jādefinē, ko grib darīt. Viens no pamatapstākļiem, kādēļ valsts uzņēmumi nav tik efektīvi kā privātie, ir tas, ka nav skaidri definēti mērķi,” norāda Kazāks.

Savukārt investīciju baņķieris Ģirts Rungainis no „IBS Prudentia” uzskata, ka daļu no valsts īpašumā esošajiem uzņēmumiem vajadzēs un būtu arī pareizi privatizēt, kas, visticamāk, notikšot tuvākajos gados.

Nopelnīto neatdot parādos!

Rungainis ir pārliecināts, ka drīzumā valstij būs jātiek vaļā no airBaltic, kā arī vajadzētu kotēt biržā Latvenergo, Latvijas Valsts mežu, Latvijas Mobilā Telefona, Lattelecom un citu uzņēmumu akcijas.

„Ja šis process notiek caurspīdīgi, tad tas ir vēlams un izdevīgs Latvijai valstij un nodokļu maksātājiem. Līdzekļi, kuri tiks iegūti, būtu jāizmanto to mērķtiecīgai investīciju programmai - jaunu uzņēmumu radīšanai ar mērķi nodrošināt augstākās pievienotās vērtības ražotnes, kas dotu labi apmaksātas darba vietas Latvijā,” uzskata Rungainis. Ekonomists vēl uzsver, ka iegūto naudu nekādā gadījumā nedrīkstētu izmantot valsts parādu atdošanai.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams