10.Saeimas vēlēšanās uzvarējušais politiskais spēks apvienība "Vienotība" parlamentā varētu iegūt 33 deputātu mandātus, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie provizoriskie vēlēšanu rezultāti, par ko šodien preses konferencē informēja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.

Otrs lielāko vēlētāju atbalstu saņēmušais politiskais spēks apvienība "Saskaņas centrs" varētu iegūt 29 mandātus. Zaļo un zemnieku savienība - 22 mandātus.

Apvienība "Par labu Latviju" var cerēt tikai uz 8 mandātiem 10.Saeimā, tāpat kā  "Visu Latvijai" - "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK". Citas partijas vai to apvienības parlamentā nav iekļuvušas, jo nav pārvarējušas 5% barjeru.

Parlamenta vēlēšanas Latvijā norisinājās piecos vēlēšanu apgabalos - Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē. Rīgas vēlēšanu apgabalā ietilpa arī vēlēšanu iecirkņi ārvalstīs. No katra vēlēšanu apgabala parlamentā ievēlams noteikts skaits deputātu, kas kopā veido 100. 10.Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā ir 29 deputātu vietas, Vidzemes vēlēšanu apgabalā - 27, Latgales vēlēšanu apgabalā - 16, Zemgales vēlēšanu apgabalā - 15 un Kurzemes vēlēšanu apgabalā - 13 deputātu vietas.

Lai sadalītu Saeimas deputātu vietas starp vēlēšanu apgabalā pieteiktajiem kandidātu sarakstiem, nosaka par katru kandidātu sarakstu nodoto derīgo vēlēšanu zīmju skaitu vēlēšanu apgabalā un to dala secīgi ar 1, 3, 5, 7 un tā tālāk, līdz dalījumu skaits ir vienāds ar kandidātu sarakstā pieteikto kandidātu skaitu. Visus iegūtos dalījumus par visiem kandidātu sarakstiem attiecīgajā vēlēšanu apgabalā sanumurē kopējā dilstošā secībā, un deputātu vietas vēlēšanu apgabalā secīgi saņem tie kandidātu saraksti, kuriem atbilst lielākie dalījumi.

10.Saeimas vēlēšanām bija reģistrēti 13 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti ar 1234 deputātu kandidātiem. Katrs deputāta kandidāts 10.Saeimas vēlēšanās drīkstēja kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā.

Centrālās vēlēšanu komisijas dati, apkopoti 1004 no 1013 iecirkņiem valstī

(CVK dati svētdien 17:25)

"Vienotība" -  30.72%

"Saskaņas centrs" -  25.69%

ZZS - 19.42%

"Par labu Latviju" - 7.55%

"Visu Latvijai"/"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 7.55%.

FOTO: CVK

Salīdzinot ar iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, aktivitāte ir palielinājusies par pāris procentiem. 7. Saeimas vēlēšanās nobalsoja 71,89%, 8. Saeimas vēlēšanās - 72,5%, bet 9. Saeimas vēlēšanās - 60,91%.

Rīgas vēlēšanu apgabalā no visiem pieciem apgabaliem reģistrēta vislielākā aktivitāte - galvaspilsētā pie urnām devies 283 821 cilvēks jeb 69,54% vēlētāju. Otrajā vietā ir Vidzeme ar 65,39% vēlētāju, savukārt trešais ir Kurzemes vēlēšanu apgabals, kur Saeimas vēlēšanās savu izvēli izdarīja 122 442 balsotāji jeb 59,7% balsstiesīgo pilsoņu.

Mazāka aktivitāte bijusi Zemgalē, kur nobalsojuši 58,53%, bet viskūtrākie vēlētāji jau tradicionāli bijuši Latgalē, kur 10. Saeimas vēlēšanās savu izvēli pauduši 52,54% balsstiesīgo pilsoņu. 8.Saeimas vēlēšanās piedalījās 997 754 jeb 71,36% vēlētāju, bet 7.Saeimas vēlēšanās - 964 667 jeb 71,9% vēlētāju.

Vēlēšanu kuriozi: kāds kopā ar biļetenu aploksnē ielicis piecīti

Kā katrās vēlēšanās, arī šodien ir bijuši vēlētāji, kuri centušies nobalsot, uzrādot autovadītāja apliecību, pilnvaru vai izziņu par to, ka pase ir nozaudēta. Kāda dāma informējusi CVK, ka saderējusi ar savu vīru, ka viņam izdosies nobalsot ar pasi, kuras derīguma termiņš beidzies jau pirms pieciem gadiem. Tas viņam arī esot izdevies.

CVK vadītājam Cimdaram vēlēšanu dienā esot zvanījis kāds kungs, kurš sūdzējies, ka vēlēšanu iecirknī nevar saprast, "kurš ir īstais Imants Kalniņš". Cimdars atbildējis, ka abi Imanti Kalniņi ir īsti, tikai viens balotējas no apvienības "Par labu Latviju" saraksta, otrs - no Zaļo un zemnieku savienības saraksta.

Pētniece: Vēlētāju izvēle liecina, ka cilvēki noskaitušies

Ņemot vērā to, ka vēlēšanās nestartēja neviens jauns politiskais spēks, un iedzīvotāju došanos labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm, kur nobalsot ir sarežģītāk, vēlētāju aktivitāte 10.Saeimas vēlēšanās vērtējama kā augsta, uzskata politikas centra "Providus" pētniece Iveta Kažoka.

Savukārt vēlētāju izvēle, ko patlaban parāda vēlētāju aptauju rezultāti, viņasprāt, liecina, ka cilvēki bija noskaitušies par politisko spēku rīcību. Kā uzskata Kažoka, šo vēlēšanu lielais grēkāzis - vismaz lielas daļas "Vienotības" vēlētāju acīs - bija tās divas partijas, kas ilgi bijušas pie varas. Īpaši runa ir pat Tautas partiju (TP), bet arī par Latvijas Pirmo partiju (LPP). Viņasprāt, šajās vēlēšanās "TP ir norietējusi". Iespējams, tās pārstāvētā apvienība saņems "savus 8-10%", bet, pēc Kažokas domām, lielākoties tur būs bijušie LPP cilvēki.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO