15 gadus kopš "Bankas Baltija" (BB) bankrota, Rīgas apgabaltiesa šodien par labu BB likvidatoram no Latvijas Bankas (LB) piedzina 59,9 miljonus latu, bet prasību daļā pret Finanšu ministriju (FM) noraidīja. Kopumā tika lūgts piedzīt 238 miljonu latu zaudējumus.

Pievienots LB komentārs, no 3.rindkopas

BB likvidators "BDO" prasību Rīgas apgabaltiesā pret valsti iesniedza 2005.gada maijā, un tā vērsta pret valsti LB un FM personā.

Rīgas apgabaltiesa prasību sāka izskatīt šā gada 22.jūnijā. Vairākas dienas tiesas sēdēs tika uzklausīti gan prasītāja advokātu Viktora Tihonova un Vaira Brīzes argumenti, kuri zaudējumu piedziņu pamatoja ar valdības 1995.gada memorandu par noguldījumu garantēšanu BB, tiesību aktiem par kompensācijām noguldītājiem, kā arī LB pieļauto nepienācīgo "sistēmiski svarīgākās" bankas uzraudzību, gan valsts aizstāvja advokāta Romualda Vonsoviča pozīcija, kurš sacīja, ka valsts "nekādā veidā neatzīst prasību pilnībā, ne par vienu santīmu", kā arī atzīmēja, ka BB likvidatora prasībai ir iestājies desmit gadu noilguma termiņš.

LB pārliecināta, ka tiesas lēmums nekad nestāsies spēkā

Latvijas Banka (LB), uzskatot "Bankas Baltija" (BB) likvidatora prasību par nepamatotu un absurdu, Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru no LB piedzīti 59,9 miljoni latu par labu BB likvidatoram, pārsūdzēs kā nelikumīgu.

"Vienas tiesu instances spriedums, kas nekad nestāsies likumīgā spēkā, nemaina LB argumentu būtību un pamatotību. LB ir tiesai iesniegusi visus nepieciešamos dokumentus, kas pierāda pret to izvirzītās prasības nepamatotību un absurdumu. Turklāt tie, kas ir vainojami BB līdzekļu izlaupīšanā, ir jau noskaidroti un sodīti ar likumīgā spēkā stājušos spriedumu krimināllietā," teikts LB Preses dienesta izplatītajā paziņojumā.

Tāpat tiek uzsvērts, ka lietas izskatīšanas gaitā ir pārkāptas procesuālās normas. Kā piemēru procesuālo normu pārkāpumam LB min to, ka "tiesas lietas materiālos ir parādījies dokuments, kas tiesas sēdē nekad nav ticis iesniegts".

"Tiesa beidzot - pēc piecarpus gadiem - ir taisījusi pirmās instances spriedumu. Tā motīvi pašlaik nav zināmi, tādēļ nav iespējams to detalizēti komentēt," norāda LB Preses dienests.

Tiesā liecina Ulmanis, Černajs, Repše un Gailis

Tiesas procesa gaitā liecības par 1995.gada notikumiem ap tolaik par sistēmiski svarīgāko nodēvēto BB sniedza bijušais Valsts prezidents Guntis Ulmanis, kādreizējais valsts kontrolieris Raitis Černajs, bijušais Ministru prezidents Māris Gailis un tā laika Latvijas Bankas vadītājs, tagadējais finanšu ministrs Einars Repše (JL).

Apgabaltiesa 28.septembrī uzklausīja prasītāja advokātu Viktora Tihonova un Vaira Brīzes, kā arī valsts interešu aizstāvja advokāta Romualda Vonsoviča izteiktās replikas, un tiesnese Līga Blūmiņa devās pieņemt spriedumu.

2007.gada 31.janvārī tiesvedība BB likvidatora prasības lietā tika apturēta pēc centrālās bankas lūguma līdz brīdim, kamēr spēkā būs stājies spriedums tā saucamajā BB krimināllietā, kurā tika apsūdzēti bijušais bankas uzraudzības padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Lavents, bijušais BB prezidents Tālis Freimanis un Alvis Līdums.

Spriedums BB krimināllietā, kurā Lavents un Freimanis atzīti par vainīgiem daļā viņiem inkriminēto noziegumu, stājās spēkā 2009.gada 30.aprīlī, un pēc tam tiesvedība BB civillietā tika atjaunota.

Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta 2007.gada nogalē Laventu un Freimani atzina par vainīgiem lielākajā daļā viņiem inkriminēto noziegumu.

Laventam, Freimani un Līdumam sods bez mantas konfiskācijas

Abiem tika piespriesti reāli cietumsodi, taču apsūdzētajiem netika piemērota prokurora prasītā mantas konfiskācija. Bijušais SIA "Birojs L&A" direktors Alvis Līdums, kurš bija apsūdzēts par naudas piesavināšanos grupā ar Laventu, tika pilnībā attaisnots.

Laventam AT negrozīja iepriekš Rīgas apgabaltiesā piespriesto septiņu gadu un septiņu mēnešu cietumsodu. Viņam arī piemērots aizliegums piecus gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Freimanim AT cietumsodu toreiz nedaudz samazināja, piespriežot piecu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu un aizliegumu trīs gadus nodarboties ar uzņēmējdarbību.

Tiesa apmierināja divas civilprasības pret Laventu par kopumā 20 miljoniem latu. Par labu AS "Latvenergo" no Laventa tika nospriests piedzīt astoņus miljonus latu un par labu AS "Latvijas Kuģniecība" - 12 miljonus latu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams