Francijas parlaments trešdien apstiprināja prezidenta Nikolā Sarkozī ierosināto likumprojektu par pensiju sistēmas reformēšanu. Neskatoties uz nedēļām ilgajiem protestiem, galīgajā balsojumā likumprojektu atbalstīja 336 nacionālās sapulces deputāti, bet 233 to noraidīja.

Cita starpā likumprojekts paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu no 60 līdz 62 gadiem.

Tagad, lai likums stātos spēkā, to jāparaksta Sarkozī un tas jāpublicē oficiālajā laikrakstā.

Viens no prezidenta padomniekiem pieļāva, ka tas varētu notikt 15.novembrī.

Tajā pašā laikā arodbiedrības aicina ceturtdien rīkot kārtējo nacionālo protestu dienu. Tostarp paredzēti streiki un demonstrācijas vairāk nekā simts pilsētās. Bet 6.novembrī plānota "ģimeņu mītiņu" diena.

Premjerministrs Fransuā Fijons aicinājis valsti atgriezties pie normālas dzīves, norādot, ka "Republikas likums tagad visiem ir jāievēro".

"Ikvienam jāapzinās, kā izkļūt no šiem protestiem ar atbildību un savstarpēju cieņu," uzsvēra premjerministrs. "Paaugstinot pensionēšanās vecumu, sperts svarīgs solis, lai aizsargātu mūsu labklājības sistēmu, saskaroties ar demogrāfisko novecošanos. Mūsu līdzpilsoņi var ar lielāku paļāvību raudzīties uz savām nākotnes pensijām."

Savukārt opozīcijā esošie likumdevēji paziņojuši, ka apstrīdēs likumu Valsts padomē, kas Francijā pilda konstitucionālās tiesas funkcijas.

Sociālistu līdere Martina Obrī apsūdzējusi valdību par parlamentārās procedūras ļaunprātīgu izmantošanu, nepieļaujot demokrātiskas debates, un pauda apņēmību aizkavēt jaunā likuma spēkā stāšanos.

Neskatoties uz arodbiedrību aicinājumiem uz jaunām protesta akcijām, Sarkozī atbalstītāji norāda, ka tādos būtiskos ekonomikas sektoros kā naftas pārstrāde un degvielas piegāde streiki iet mazumā, apgalvojot, ka tas liecinot par līdzšinējo streiku neveiksmi.

Protestos, kas turpinās kopš septembra sākuma, vairākkārt demonstrantu skaits pārsniedzis miljonu, un prezidenta popularitātes reitings noslīdējis zem 30%.

Ceturtdien paredzētā nacionālo protestu diena sakrīt ar skolu brīvdienām, un prezidenta nometne uzskata, ka šis apstāklis, kā arī likuma pieņemšana galīgajā balsojumā veicinās protestu kustības spara mazināšanos, dzīvei pamazām atgriežoties ierastajās sliedēs.

Vēl nedēļas sākumā streikoja visas 12 valsts naftas pārstrādes rūpnīcas, un degvielas trūkums ievērojami kavēja satiksmi. Tagad pusē no rūpnīcām strādnieki jau nobalsojuši par atgriešanos pie darba, un tās šobrīd atsāk ražošanu.

Tomēr piektdaļa degvielas uzpildes staciju joprojām atrodas piespiedu dīkstāvē.

Arī dzelzceļa satiksme faktiski atsākusi funkcionēt normāli, un Marseļas atkritumu novācēji ķērušies pie ielu sakopšanas, novācot tajās uzkrātos 10 000 tonnu atkritumu.

Tomēr ceturtdienas streiki liks atcelt 50% reisu Parīzes Orlī lidostā, kā arī 30% reisu citās lidostās, brīdina civilās aviācijas pārvalde DGAS.

Savukārt 29 pilsētās streikos sabiedriskā transporta darbinieki.

Lai gan pensiju sistēmas reformu īstenošana nebūs Sarkozī sagādājusi jaunus draugus, prezidents ir pārliecināts, ka nepiekāpšanās protestētājiem vismaz nostiprinājusi viņa pozīcijas tradicionālo atbalstītāju vidū, gatavojoties 2012.gada vēlēšanām, kurās viņš cer atkārtoti pretendēt uz valsts galvas krēslu.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO