Vēl pusgads, un savu darba tirgu atvērs viena no Eiropas Savienības lielvalstīm – Vācija. Šī valsts ar lielāko ekonomiku Eiropā daudziem labākas dzīves meklētājiem no Austrumeiropas, tostarp Latvijas, vīd kā viens no pēdējiem neieņemtajiem labklājības cietokšņiem. Pati Vācija bez kautrības skaļi definējusi, ka tās ekonomikas dzīvotspējai ik gadu būs vajadzīgi simtiem tūkstošu kvalificētu darbaroku, toties vācu nācija pēdējā laikā uz imigrantiem vērš greizu aci. Tomēr tas diez vai būs šķērslis Latvijas iedzīvotājiem, kuru interese par darba iespējām Vācijā pieaugot ar katru gadu, tā svētdien vēsta LNT raidījums TOP10.

Latvieši saskata perspektīvas Vācijas darba tirgū

Pirms gada Latvijas iedzīvotāji Oskars un Inga bija izvēles priekšā – palikt savā zemē vai pakot ceļasomas prombraukšanai. Līdzīgi kā vismaz simts tūkstoši Latvijas tautiešu, arī viņi abi deva priekšroku svešai zemei un pārticīgai dzīvei, nevis patriotismam.

Oskara un Ingas gadījumā labākas dzīves meklējumi tika saskatīti nevis populārajos imigrantu galamērķos – Īrijā un Lielbritānijā, bet gan konservatīvajā Vācijā, kurā pastāv stingri darba tirgus ierobežojumi un imigrantiem no Latvijas jāiegūst darba atļauja.

Uz Vāciju emigrējusī Inga Bogačuka LNT raidījumam TOP10 stāsta: „Pagājis ir gads, bet mums nav tādas sajūtas, ka būtu pagājis gads. Esam apmierināti ar dzīvi - saskatām tikai labākās perspektīvas. Domas par braukšanu mājup uz dzimteni pagaidām nav. Mums iet ļoti labi, nekā netrūkst.”

Par spīti stingrajiem Vācijas darba tirgus ierobežojumiem, Inga un Oskars tolaik darbavietas atrada. Inga tur strādā par tulku, bet Oskars ir noliktavas strādnieks. Lai gan abi ir nodarbināti, viņu sapnis par labākām darba iespējām neesot pagaisis. Abi, tāpat kā daudzi citi, gaida 2011.gada maiju, kad Vācijā atvērs darba tirgu, proti, tiks atcelti darba ierobežojumi Baltijas valstu, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Čehijas un Ungārijas iedzīvotājiem.

2004.gadā Vācija nolēma pasargāt savus iedzīvotājus

Vācija ir viens no Eiropas Savienības veiksmes stāstiem. Tā ir pasaules eksporta čempions, jo, neraugoties uz ekonomisko krīzi, Vācijā pirmo reizi kopš 1992.gada esot sarucis bezdarbnieku skaits zem trīs miljoniem cilvēku. Šobrīd tas ir zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā - 7%.

Ja Vācija savulaik nebūtu ieviesusi darba tirgus ierobežojumus, tad bezdarbs, visticamāk, tagad būtu augstāks. Taču tas ticis darīts ar mērķi pasargāt savas valsts iedzīvotājus.

Vācijas vēstniecības Latvijā sociālo lietu referents Filips Pliške TOP10 norāda: „Brīva darbaspēka kustība Eiropā tika ieviesta kopš 2004.gada. Vienīgi Vācija un Austrija nolēma, ka uzreiz neatvērs savu darba tirgu, jo Vācija nebija gatava uzņemt strādniekus no citām valstīm. Turklāt bezdarbnieku skaits manā valstī toreiz bija pāri pieciem miljoniem.”

Nākamgad Vācija kā magnēts pievilkšot daudzus

Pusgadu pirms darba tirgus atvēršanas Vācijā, eksperti Latvijā izsaka prognozes, ka šī Eiropas lielvalsts ar magnēta spēku pievilks daudzu valstu iedzīvotājus, tostarp arī no Latvijas.

„Eiro personāla” valdes locekle Arta Biruma TOP10 apliecina: „Interese ir liela no tiem iedzīvotājiem, kuri runā vāciski. Iekļaušanās Vācijas darba tirgū nebūs viegla, jo Vācija ir nacionāli noskaņota valsts.”

Arīdzan Nodarbinātības valsts aģentūras informācija liecina, ka interese par darba iespējām Vācijā pie Eiropas nodarbinātības dienesta tīkla Latvijā konsultantiem ar katru gadu palielinās. Īpaši tā varētu pastiprināties šā gada beigās un nākamā gada sākumā, kad publiski tiks vairāk runāts par Vācijas darba tirgus atvēršanu.

TOP10 noskaidrojis, ka 2010.gada pirmajos 9 mēnešos par darba iespējām Vācijā pie Eiropas nodarbinātības dienestu tīkla konsultantiem interesējušies 293 Latvijas iedzīvotāji - tas veidojot 9,7% no visiem darba meklētājiem, kas kopumā esot interesējušies par darbu ārvalstīs. Savukārt 2009.gadā par darbu Vācijā interesējušies 604 Latvijas iedzīvotāji – attiecīgi 13,9%, 2008.gadā – 167 iedzīvotāji, kas ir 10,8%, 2007.gadā - 71 iedzīvotāji, kas bija 9,7%.

Līdz šim Latvijas iedzīvotājus visvairāk esot interesējušas lielākoties vienkāršās profesijas: darbs viesnīcās un restorānos, lauksaimniecībā, būvniecībā, transporta nozarē, kā arī medicīnā. Tomēr, atveroties Vācijas darba tirgum, riski būšot meklējami ne tik daudz kvantitatīvajā, bet gan kvalitatīvajā smadzeņu aizplūšanā, tā informē TOP10.

Vācijai būs vajadzīgs labi izglītots darbaspēks

Tā vedina domāt arī Vācijas ekonomikas ministra Rainera Brīderla šovasar paustais paziņojums, ka rūpniecībai draudošais kvalificētā darbaspēka trūkums esot licis viņam izstrādāt plašu, izglītotu imigrantu piesaistīšanas programmu. Rainers Brīderle šā gada 31.jūlijā preses izdevumam „The Local” paudis viedokli: „Šobrīd viens no svarīgākajiem jautājumiem manā darba kārtībā ir: kā Vācijai kļūt par kvalificētiem imigrantiem ilgstoši pievilcīgu valsti."

Arī Filips Pliške piebilst: „Jā, līdzīgi kā citās attīstītajās valstīs, arī mums vajadzīgs labi izglītots darbaspēks. It īpaši dabas zinātnēs un inženierzinātnēs.” Tomēr risks, ka Latviju pametīs kvalificētie darbinieki esot neliels, jo vairums labo speciālistu vai nu jau ir iekārtojušies darbā tepat Latvijā, vai arī jau sen atraduši nodarbošanos ārzemēs.

Bankas „Nordea” Latvijas filiāles vecākais ekonomists Andris Strazds TOP10 atzīst: „Ja skatāmies 2011.gadu, tad šis negatīvais vai pozitīvais efekts pārspīlēts. Būtiska satricinājuma nebūs. Šobrīd, kas varētu aizplūst no Latvijas – vidēji kvalificēti cilvēki, kuriem te nav darba un īstermiņā tas atvieglotu Latvijas situāciju ar bezdarbu.”

Vācu sabiedrība noskaņota saglabāt nacionālo identitāti

Tomēr līdz ar juridisko barjeru noņemšanu iekļūšanai Vācijas darba tirgū, vietējā vācu sabiedrībā tās saglabāsies. Šo valsti kā savējo uztverot ne tikai paši vācieši. Tur iejutušies ir arī Balkānu valstu iedzīvotāji, kuri jau paspējuši ieņemt monopola stāvokli daudzās jomās, it īpaši zemas kvalifikācijas darbos.

Biruma skaidro: „Tā rezistence pret iebraucējiem ir lielāka. Izturas daudz negatīvāk. Vairāk noskaņoti uz to, kā saglabāt savu nacionālo identitāti līdzīgi kā latvieši.” Turklāt zinātāji norāda, ka, pretendējot uz darbu Vācijā, neiztikt bez vācu valodas zināšanām.

Tomēr Ingas un Oskara pieredze un gaitas Vācijā liecinot, ka viņi šajā zemē nejūtoties kā imigranti un vismaz pagaidām neesot izjutuši negatīvu attieksmi. Gluži pretēji - viņu labākie draugi esot kaimiņi - vācieši. Inga stāsta: „Es dzirdēju, ka vāciešiem ir negatīva attieksme, bet neesam ar to sastapušies. Vācu valoda te jāzina. Bez šīs valodas nekur. Kur nu vēl darbu atrast! Tas ir primārais, ko prasa, un Vācijā tiek lietota tikai vācu valoda. Es domāju, ja vīrs zinātu vācu valodu labāk, tad arī darbā dabūtu labāku amatu.”

Neprognozē lielu darbaspēka aizplūšanu uz Vāciju

Lai gan Vācijas vēstniecībā Latvijā TOP10 izteica prognozi, ka liels darba meklētāju pieplūdums no citām valstīm 2011.gadā tur neesot gaidāms, tomēr Vācijas arodbiedrības ir nobažījušās par jauno situāciju. Tā kā Vācijā nepastāv vienotas prasības minimālās algas jautājumā, līdz ar jauna darbaspēka pieplūdumu tiek lēsts, ka darba algas varētu samazināties visos sektoros.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams