Ja ekonomika pasaulē attīstīsies pēc sliktākā scenārija, Latvijas valdībai jābūt gatavai veikt grozījumus nākamā gada budžetā, norāda biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie ekonomisti.

"SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis sacīja, ka valdībai būtu jāizstrādā alternatīvs plāns un jābūt gatavai jau nākamā gada sākumā veikt korekcijas budžetā, ja situācija pasaulē attīstīsies pēc negatīvā scenārija. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka patlaban vēl lielāka budžeta izdevumu samazināšana diez vai vajadzīga, jo kārtējā budžeta izdevumu mazināšana var samazināt iekšējo patēriņu, negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstību, kā arī palielināt sociālo spriedzi valstī.

"Protams, vienmēr būtisks ir jautājums, vai budžeta izdevumi tiek izmantoti efektīvi, kādas valsts funkcijas ir nepieciešamas un kādas nē, tāpēc būtu jāturpina darbs pie naudas līdzekļu lietderīgākas izmantošanas jautājuma - šeit vēl ir atrodamas rezerves izdevumu mazināšanai," teica ekonomists.

Arī "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts norādīja - ja neizdosies atrisināt eirozonas valstu parādu problēmu, tad ekonomiskā lejupslīde ir gandrīz neizbēgama. "Tas nozīmē arī lēnāku Latvijas izaugsmi nekā esošā valdības prognoze un mazākus budžeta ieņēmumus. Tādēļ būtu labi, ja valdība zinātu, ko darīt šādā gadījumā, proti, būtu jābūt plānam B," uzsvēra Stikuts.

"Swedbank" ekonomists stāstīja, ka esošā 150 miljonu latu konsolidācija ir pietiekami piesardzīga gaidāmajai ekonomiskajai situācijai nākamgad. "Diemžēl daudzi nākamā gada konsolidācijas pasākumi ir vienreizēji, kas nerada pozitīvu ilgstošu ietekmi nedz uz valsts pārvaldi, nedz uz iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Vienīgā reālā strukturālā reforma ir mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanas sakārtošana tam sākotnēji paredzētajam mērķim," teica Stikuts.

Savukārt "DNB bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš nedomā, ka "vajadzētu nākamgad vēlreiz raustīt savu budžetu un līdz ar to arī visu ekonomiku, mainot plānus atkarībā no eirozonā notiekošās traģikomēdijas sižeta pavērsieniem".

"Pagaidām vēl nekonsolidēto deficīta "astīti" Latvijas budžetā izskaidro cikliskie efekti - privāto parādu samazināšana turpinās, kas samazina patēriņu, tātad arī valsts ienākumus. Lai kas nākamgad notiktu pasaules ekonomikā, Latvija ar tās samērā mazo valsts parāda līmeni, vismaz relatīvi sabalansēto budžetu un spēcīgi kapitalizētajām komercbankām izskatīsies labi uz kopējā fona. Pat ja deficīta līmenis īslaicīgi pārsniegs plānoto, nedomāju, ka tas radīs lielas bažas finanšu tirgos," prognozēja Strautiņš.

Jau ziņots, ka Latvijas valdība, konsolidējot budžetu tuvu pie 150 miljoniem latu, tomēr tajā nav paredzējusi rezervi. Tas nozīmē, ka nākamā gada vidū budžets varētu būt jākonsolidē atkal, paziņoja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Viņš skaidroja, ka konsolidācija gada vidū būs sāpīgāka, jo tā būs jāveic atlikušajos gada mēnešos un tā netiks izdalīta uz visiem 12 gada mēnešiem. Rimšēvičs neprognozēja, par kādām summām varētu būt runa.

Globālās krīzes saasinājums un prognozes par iespējamo atkārtoto recesiju liekot domāt, cik nākamgad Latvija tai būs gatava. Jau šī gada pēdējie mēneši parādot, ka Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijai nozīmīgajā ārējā tirgū - Vācijā -, jau ir sācies rūpnieciskās ražošanas kritums.

Eiropas Centrālā banka nākamgad prognozē lēnāku ekonomisko izaugsmi un lēnu attīstību nākamajos piecos gados. Turklāt problēmas gaidāmas arī Itālijai un Francijai.

Visi šie aspekti varētu ietekmēt arī Latvijas ekonomisko izaugsmi, un tā varētu būt lēnāka, nekā prognozēts - 2,5% iekšzemes kopprodukta pieaugums.

Jau ziņots, ka valdība 15.novembrī panākusi vienošanos par papildu 29,1 miljona latu nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem, žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Šie priekšlikumi tiks pārrunāti ar starptautiskajiem aizdevējiem, un kopējais 2012.gada budžeta konsolidācijas apjoms tagad plānots 156,1 miljona latu apmērā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams