Dāvja dzīvība jebkurā gadījumā tiek glābta par ziedojumiem, nevis valsts naudu, jo arī no uzņēmuma «Latvijas valsts meži» saņemtā summa ir ziedojums. Taču gan sabiedriskās organizācijas, gan valsts pārstāvji ir vienisprātis – šī ir rūgta pieredze! Valstī ir jāizstrādā sistēma, lai turpmāk gadījumos, kad runa ir par bērna dzīvību vai nāvi, valsts varētu palīdzēt no budžeta līdzekļiem.

Pēc tam, kad mazā Dāvja gadījumam bija pievērsta plaša sabiedrības uzmanība, valsts tomēr atrada veidu, kā palīdzēt ātrāk savākt naudu. Taču ikreiz šādā situācijā meklēt valsts kapitālsabiedrību, kura gatava sniegt lielu ziedojumu, nav ilgtermiņa atbilde.

«Es ļoti ceru, ka nebūs šādas nākamās reizes, kad nebūs risinājuma un tas būs jāmeklē pie sabiedrības, un [tikai] tad būs šī valsts reakcija par to, vai var palīdzēt un kā var palīdzēt, bet ka būs skaidrs modelis, kā šādos gadījumos palīdz. Turklāt bērnu slimnīca ir gatava šos kritērijus izstrādāt, palīdzēt izstrādāt, jo ļoti svarīgi ir saprast, ka, protams, situācija no situācijas atšķiras,» runā Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.

Labdarības organizāciju pārstāves uzskata –

ne visos gadījumos ārstēšanai jāprasa valsts nauda.

Atlases kritērijs ir pavisam vienkāršs.

«Dzīvība! Mēs nevaram atstāt dzīvības jautājumu, īpaši bērna dzīvības jautājumu uz ziedotāju pleciem.

Ja ir nopietns apdraudējums bērna dzīvībai – tam ir jābūt finansētam no valsts.

Ja gribam, lai mūsu bērni operējas klīnikās, kur ir lielāka pieredze, jaunākas tehnoloģijas, – tā ir ziedotāju izvēle palīdzēt Latvijas bērniem saņemt labāko. Bet ne tajos gadījumos, kad runa ir par dzīvību,» pārliecināta «ziedot.lv» vadītāja Rūta Dimanta.

Arī Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš uzsver, ka valstiskam risinājumam viens no būtiskākajiem punktiem ir kritēriji. Bet viņš norāda vēl uz divām lietām – tiesiskā regulējuma sakārtošanu un finansējuma avotiem.

«Mums ir jāpaplašina to valstu loks, uz kurieni varam sūtīt, jo redzam, ka šajā gadījumā starp 27 Eiropas Savienības valstīm un vēl trim Eiropas ekonomiskās zonas valstīm mēs neradām iespēju atrisināt šo gadījumu, līdz ar to jāmeklē plašāk pasaulē. Tās pašas Amerikas Savienotās Valstis, kur medicīna ir attīstīta pārākā pakāpē nekā Eiropas Savienībā,» secina Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš.

Šobrīd veselības ministrs Guntis Belēvičs ir komandējumā, taču domas par iespējamo finansējuma avotu viņš sarunā ar Latvijas Televīziju ieskicēja jau piektdien.

«Mēs redzam citos līdzīgos gadījumos, ka sabiedrība ir līdzestīga un lielas naudas summas, ziedojot pa vienam eiro, pa pieciem eiro, tiek savāktas. Tas nozīmē, ka sabiedrība ir gatava īpašam apdrošināšanas, kas ir saistīts ar veselību, veidam šādiem īpašiem gadījumiem – kad no katra strādājošā mēnesī var tikt paņemts šādiem mērķiem tikai viens eiro,» uzsver veselības ministrs (ZZS) Guntis Belēvičs.

Jāatzīst, ka tieši par iespējamiem finansējuma avotiem skaidrība pagaidām ir vismazākā. Vai tā būtu ministra piedāvātā apdrošināšanas sistēma, budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem vai kas cits. Katrā ziņā visi uzrunātie valsts pārstāvji norādīja – valstiska risinājuma radīšana nebūs ātrs process un sistēmas pilnīga sakārtošana var prasīt gadus.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams