Valdību veidojošās partijas šodien apspriedušas priekšlikumu, kas paredz ļaut komerctelevīzijām pretendēt uz valsts finansējumu. Taču ierosinājumu neatbalstīja, nolemjot, ka vispirms esot jāveido darba grupa, šovakar informēja LNT ziņas.

Neziņa turpinās

Miglā tīts palicis ierosinājums nacionālajām komerctelevīzijām - LNT un TV3 - atvēlēt sabiedriskā pasūtījuma finansējumu no valsts budžeta. Par likumā paredzētajām tiesībām komerckanāli bez panākumiem cīnās jau gadiem ilgi.

Tagad Nacionālā apvienība nākusi klajā ar ideju beidzot šo normu iedzīvināt, cerībā, ka tas komerctelevīzijām ļaus palikt bezmaksas nacionālajā apraidē, vēstīja LNT ziņas.

„Runa ir par papildu līdzekļiem no valsts budžeta, kas tomēr nav tik lieli, samērojot ar to zaudējumu, kas rastos, ja mēs vēl vairāk atdotu savu informatīvo telpu faktiski ārvalstu bieži vien pretējas, naidīgas informācijas devējiem,” atzina Saeimas deputāts Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK).

Jābūt papildu finansējumam, lai neciestu LTV

Savukārt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), kas ir nozares pāraugs, šo ideju atbalsta. Taču tikai ar tādu nosacījumu, ja finansējums netiek samazināts Latvijas Televīzijai.

NEPLP vadītājs Ābrams Kleckins norādīja: „Likums paredz no sabiedriskā pasūtījuma izplatīt daļu arī komerctelevīzijām, bet nevis uz sabiedriskā medija rēķina, bet piešķirot tam naudu līdz 15% apmērā no tā, kas tiek piešķirts sabiedriskajam [medijam].”

Tomēr valdību veidojošās partijas šo pirmdien neatbalstīja ierosinājumu. Vispirms esot jāveido darba grupa. Līdz ar to nav skaidrs, vai nākamā gada valsts budžetā varētu atvēlēt finansējumu komerctelevīzijām, lai tās veidotu sabiedrībai nozīmīgas pārraides.

„Pašreiz nevaru pateikt. Tātad darba grupa šo jautājumu padziļināti izvērtēs, un pēc tam mēs pie šī jautājuma koalīcijā atgriezīsimies,” tā pēc apspriedes teica premjers Valdis Dombrovskis (V).

Dzintars: Jāturpina pierādīt ideju darba grupai

Turpretim Nacionālā apvienība ar šādu atbildi neesot apmierināta, jo tiekot vairotas bažas, ka arī nākamgad valsts finansējums komerckanāliem ies secen, vēstīja raidījums.

„Tas risks pastāv neapšaubāmi. Pilnīgas vienprātības šajā jautājumā nebija. Nacionālā apvienība būtu gandarīta, ja jau šodien koalīcijas padome vienotos par konkrētu rīcību. Šādas vienošanās nebija. Mums atliek tikai turpināt arī šīs darba grupas līmenī mēģināt pierādīt savu pārliecību un cerēt uz pozitīvu iznākumu,” norādīja Dzintars.

Komerctelevīzijas gan uzver, ka iespēja pretendēt uz sabiedrisko pasūtījumu neesot izšķirošs nosacījums, lai paliktu bezmaksas nacionālajā apraidē. Problēmas esot daudz dziļākas, līdz šim iesaistītās puses tās risinājušas nesekmīgi.

Telekompānija TV3 jau paziņojusi, ka nākamgad šis kanāls vairs nebūs redzams tiem, kuri skatās bezmaksas virszemes televīziju. Savukārt LNT galīgo lēmumu par aiziešanu no nacionālās apraides vēl nav pieņēmusi.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO