"Latvijas Krājbankā" konstatēts līdzekļu iztrūkums ap 100 miljoniem latu - bankas īpašumi nelikumīgi ieķīlāti par labu trešajām personām. Par problēmām FKTK zināja jau 18.novembrī, taču bankas darbību apturēja tikai pirmdien vakarā, skaidrojot to ar brīvdienām un nepieciešamo dokumentāciju. Šodien apcietināts bankas priekšsēdētājs Ivars Priedītis un aizturēti arī pārējie bankas valdes locekļi. Par aizdomās turamo lietā atzīts arī bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs.

Pievienota apakšnodaļa "Krūmane: ātrāk darbību neapturējām, jo bija brīvdienas",

Papildināta "Noguldītājiem naudu sola sākt izmaksāt nākamnedēļ"

Ir aizdomas par īpašumu nelikumīgu ieķīlāšanu

"Latvijas Krājbankas" darbības apturēšana un kriminālprocesa ierosināšana ir saistīta ar aizdomām par bankas īpašumu 100 miljonu latu apmērā nelikumīgu ieķīlāšanu par labu trešajām personām, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane.

Viņa teica, ka šie līdzekļi ir ieķīlāti par labu trešajām pusēm, kas FKTK nav zināmas. "Mums nav šo ķīlas līgumu, jāveic tiesiskās palīdzības lūgumi, ņemot vērā, ka tās ir trīs dažādas valstis un piecas bankas," norādīja Kūmane, neatklājot, par kādām valstīm ir runa. "Latvijas Krājbankas" likviditātes un kapitāla pietiekamības rādītāji neesot atspoguļojuši šo līdzekļu nepieejamību.

Krūmane: ātrāk darbību neapturējām, jo bija brīvdienas

Lai gan finanšu problēmas „Krājbankā” tika konstatēti jau piektdienas vakarā, 18.novembrī, bankas darbību FKTK apturēja tikai pirmdien. Krūmane to skaidro ar nepieciešamību sagatavot dokumentus un to, ka priekšā ir brīvdienas. Piektdien arī notikusi videokonference ar Antonovu, kurā piedalījušies bankas pārstāvji un, iespējams, kāds no FKTK, taču Krūmane par runāto detaļas neatklāja, nosaucot to par izmeklēšanas noslēpumu. Viņa ne apstiprināja, ne noliedza faktu, ka Antonovs it kā solījis atgriezt „Krājbankā” iztrūkstošos 100 miljonus latu.

FKTK pārstāvji iepriekš bija piedalījušies bankas valdes sēdēs, taču tajās nekas krimināls nav ticis novērots - Krūmane atkārtoti LTV šovakar uzsvēra, ka lēmumi neesot slēgti šajās sēdēs, bet, iespējams, ārpus bankas, tāpēc viņa noraida pārmetumus par komisijas nekompetenci,laikus nepamanot nelikumības.

FKTK vadītāja jau dienā informēja, ka pēdējās dienās konstatēti liela apmēra noziedzīgi nodarījumi, par ko arī informēta Ģenerālprokuratūra. "Mums nav informācijas, kad tie notika, taču tie tika konstatēti 18.novembrī," atzina Krūmane.

Savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pavēstīja, ka kriminālprocesa ietvaros ir apcietināts "Latvijas Krājbankas" bijušais valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un aizturēti bankas valdes locekļi. Viņš pastāstīja, ka pašlaik kriminālprocess ir sākts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

Kalnmeiers atzina, ka Priedītis vērsās policijā, taču nepatiesas ir publiskajā telpā izskanējušās ziņas, ka, tikai pateicoties šai viņa rīcībai, kļuva zināms par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem.

Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis žurnālistiem paskaidroja, ka Priedītim piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums, kā arī aizturēti pārējie valdes locekļi un tiek noskaidrota viņu iespējamā līdzdalība finanšu līdzekļu iztrūkuma radīšanā. Pagaidām gan nav zināms, vai arī šīm personām policija lūgs tiesu noteikt apcietinājumu. "Tas viss būs atkarīgs no sniegto liecību izvērtējuma, saliksim kopā iespēju sadarboties ar izmeklēšanu un lemsim. Mēs redzam, ka ir ļoti smagas sekas, kaitējums ir būtisks, līdz ar to vērtēsim jebkuras aizdomas par nelojālu pieeju izmeklēšanai, faktu slēpšanu mēs, protams, vērtēsim, izvēloties drošības līdzekli," viņš teica.

Kratīšanās izņemti arī datu nesēji

Pēc Ķuža sacītā, aizturēto vidū ārvalstnieku nav. "Latvijas Krājbankas" padomes priekšsēdētājs Vladimirs Antonovs ir atzīts par aizdomās turamo personu un tiek lemts par viņa izsludināšanu meklēšanā. "Pašreiz diemžēl Latvijā viņa nav," piebilda policijas priekšnieks. Viņš klāstīja, ka šajā kriminālprocesā aizdomās turamie ir divi – Priedītis un Antonovs.

Ķuzis arī informēja, ka ir veiktas vairākas kratīšanas un izmeklēšanas darbības, kuru laikā atsavināti dažādi informācijas nesēji un dokumenti.

Lai gan pašlaik kriminālprocess sākts par dienesta pilnvaru pārsniegšanu un ļaunprātīgu izmantošanu, Ķuzis pieļāva, ka, visticamāk, tas nebūs galīgs – runa varētu būt arī par dokumentu viltošanu, krāpšanu un tamlīdzīgiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem.

Valsts un pašvaldības uzņēmumiem līdzekļi būs jau rīt

Valsts un pašvaldību uzņēmumiem tiks veikti īstermiņa risinājumi, līdz būs zināmi FKTK nākamie lēmumi. Jau rīt tiks atvērti konti citās bankās, pašvaldības jau rīt saņems tām pienākošās IIN daļas. Valsts uzņēmumi ar atsevišķu lēmumu varēs saņemt īstermiņa aizdevumus no Valsts kases. Kam nepieciešama palīdzība, apzinās Finanšu ministrija.

Noguldītājiem naudu sola sākt izmaksāt nākamnedēļ - vajadzēs 350 miljonus

Šodien ir slēgtas "Krājbankas" filiāles, nedarbojas "Krājbankas" bankomāti, nav iespējams norēķināties ar "Krājbankas" izdotajām maksājumu kartēm, kā arī nevar veikt darījumus "Krājbankas" internetbankā. Līdz ar to cilvēki, kuriem alga vai pensija tikusi pārskaitīta uz "Krājbankas" kontu, pagaidām ar šo naudu rīkoties nevar.

"Latvijas Krājbankai" ir 238 000 noguldītāju, kuriem valstij var nākties izmaksāt likumā paredzētās obligātās kompensācijas par zaudētajiem noguldījumiem - kopumā jāizmaksā būs ap 350 miljoni latu. Kā šodien pēc valdības sēdes pastāstīja Krūmane, pārsvarā bankai esot mazie noguldītāji. Viņi 50 latu dienā no bankomātiem varēs izņemt jau no trešdienas rīta, bet nākamnedēļ no Garantiju fonda varētu sākt izmaksāt iedzīvotājiem pienākošos līdzekļus.

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu Noguldījumu garantiju fonds nodrošina atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā līdz 100 tūkstošu eiro apmērā. Garantētā atlīdzība tiek aprēķināta, sasummējot noguldījumus visos kontos, ja šie noguldījumi ir sadalīti vairākos kontos vienā bankā. Garantētā atlīdzība attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz to procentiem, gan atlikumu norēķinu kontā vai algas kontā, gan uz krājkontiem.

Finanšu ministrs un premjers par bankas glābšanu spriedīs pēc Lietuvas rīcības

Latvijas valdība gaidīs Lietuvas lēmumus par "Snoras" bankas nākotni, un tikai tad lems par tālāku rīcību ar AS "Krājbanka", sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V).

Politiķis apliecināja, ka tālākie lēmumi būs saistīti ar "Krājbankas" mātesbankas "Snoras" situāciju Lietuvā un kaimiņvalsts lēmumiem, glābt vai neglābt "Snoras" banku. Dombrovskis jau sazinājies ar Lietuvas premjeru Andrusu Kubiļu, kurš apliecinājis, ka Lietuvas valdības lēmums varētu būt gaidāms tuvākajā laikā.

Svarīgi, lai Lietuvas puses rīkotos atbildīgi, līdzīgi kā Latvija savulaik rīkojās "Parex" bankas gadījumā, piebilda Latvijas valdības vadītājs.

Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) norādīja, ka gadījumā, ja Lietuva lems par "Snoras" banku atbalstīšanu, tad Latvijas valdībai būs jāsniedz solidārs atbalsts "Latvijas Krājbankai".

FKTK: "Latvijas Krājbankas" glābšana netiek pat apsvērta

"Latvijas Krājbankas" glābšana netiek pat apsvērta, savukārt tā atzina FKTK priekšsēdētāja Irēna Krūmane. Viņa teica, ka šobrīd netiek pat domāts par valsts iesaistīšanos "Latvijas Krājbankas" glābšanā. "Tas nav dienaskārtībā," sacīja Krūmane.

"Mēs nekādā gadījumā nerunājam par iesaistīšanos bankas glābšanā, kurā tika konstatētas kriminālas darbības. Nekādā gadījumā," uzsvēra Krūmane.

Viņa atzina, ka baumas par bankas glābšanu tiek izplatītas un nav zināms, kas tās izplata. "Tas [bankas glābšana] nav darba kārtībā. Nekādā gadījumā," vēlreiz uzsvēra FKTK vadītāja.

Uz jautājumu, vai "Latvijas Krājbanka" ir sistēmiska banka, viņa atbildēja, ka pēc klientu skaita tā tāda ir, taču pēc noguldījumu īpatsvara – nē. "Noguldījumu apmērs visā banku sistēmā veido 5%. Jā, protams, noguldītāju skaits ir liels. Es piekrītu. 237 tūkstoši ir klientu, kuriem jāizmaksā garantētais noguldījums. Tas ir būtisks noguldītāju skaits," teica Krūmane.

Advokāts: Priedītis neesot sekojis tam, kādus dokumentus paraksta

Kā pastāstīja Priedīša advokāts Saulvedis Vārpiņš, viņa klientam Priedītim Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu, bet pārējiem aizturētajiem apcietinājums nav piemērots, turklāt neesot arī īsti skaidri viņu aizturēšanas iemesli.

Priedītis ticis aizturēts vakar, kad viņš pats vērsies VP un policija pēc viņa iesnieguma sākusi kriminālprocesu. Priedītis policistiem stāstījis, ka, iespējams, viņa nepārdomātas rīcības rezultātā bankai ir radušies zaudējumi. Kredītiestādes prezidents atzinis, ka ir parakstījis dokumentus attiecībā uz bankas finanšu līdzekļiem, neievērojot kārtību, kādā šie dokumenti ir jāparaksta.

Mantkārīgs motīvs Priedīša apsūdzībā neesot

Vārpiņš pastāstīja, ka kriminālprocess esot sākts par tādu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas paredzēti Krimināllikuma (KL) 196.pantā "Pilnvaru ļaunprātīga izmantošana un pārsniegšana", taču lietā "mantkārīgs motīvs neparādās," uzsvēra advokāts.

Pēc Priedīša iesnieguma sāktajā kriminālprocesā esot veiktas vairākas kratīšanas, tai skaitā izmeklētāji "ciemojušies" arī bankas prezidenta dzīvesvietā un darbā. Vārpiņš ir sašutis par VP rīcību, lūdzot viņa klientam piemērot apcietinājumu, tāpat šokēts esot arī viņa klients.

Viņš arī apliecināja, ka Priedītis pašlaik atrodas ārstniecības iestādē un viņu apsargājot policija. Vārpiņš informēja, ka Priedītis jau iepriekš ilgāku ārstējies slimnīcā un viņam bijušas "pēcslimošanas sekas", tāpat Priedītim regulāri jālieto zāles.

Ceturtā bankas valdes locekļa Dzintara Pelcberga advokāts Raimonds Liepiņš apstiprināja, ka arī viņa klients ir aizturēts. "Viņam ir aizturētā statuss, taču konkrētas aizdomas pret viņu nav izvirzītas," viņš paskaidroja.

Vārpiņa klienti ir vēl divi otrdien aizturētie bankas valdes locekļi – Mārtiņš Zalāns un Svetlana Ovčiņņikova –, un, visticamāk, trešdien ap pusdienlaiku Vidzemes priekšpilsētas tiesā varētu lemt par apcietinājuma piemērošanu Zalānam. "Ņemot vērā, ka viņš kā valdes loceklis neko nav parakstījis šajā gadījumā, tad viņam nav īsti skaidrs, par ko viņš aizturēts," uzsvēra advokāts.

Kā ziņots, FKTK padome pirmdien nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, kad bankā konstatēts līdzekļu iztrūkums, par ko informēta Ģenerālprokuratūra, tā ziņo FKTK.

FKTK nolēmusi apturēt arī "Krājbankas" valdes un padomes darbību un iecelt bankā FKTK pilnvarnieku grupu, kas veic bankas pārvaldīšanu un ir pārņēmusi valdes un padomes tiesības. Par pilnvarnieku grupas vadītāju iecelts FKTK priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis.

FKTK pārstāve Ieva Upleja apstiprināja, ka FKTK lēmums apturēt bankas darbību attiecas arī uz bankas ikdienas saimniecisko darbību. "Banka patlaban nedrīkst veikt nekādus maksājumus, tostarp savu rēķinu apmaksu par saņemtajiem komunālajiem un citiem pakalpojumiem," skaidroja Upleja.

Apturēta "Snoras" bankas darbība

Kā ziņots, Lietuvas Bankas valde 16.novembrī nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību, savukārt Lietuvas valdība izmantoja Finanšu stabilitātes likumā paredzētās tiesības un ārkārtas sēdē lēma pārņemt visas bankas akcijas sabiedrības vajadzībām, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts izdevumus.

"Snoras" banku nacionalizējusi Lietuvas valdība, pārņemot to no līdzšinējiem diviem privātiem akcionāriem – Krievijas izcelsmes uzņēmēja Vladimira Antonova un Lietuvas baņķiera Raimonda Baranauska.

Lietuvas Banka: "Snoras" situācija ir sliktāka, nekā domāts

Situācija Lietuvas komercbankā "Snoras" šobrīd izskatās sarežģītāka, nekā domāts iepriekš, pirmdien paziņojis premjerministrs Andrjus Kubiļus, aicinādams bankas valdes priekšsēdētāju Raimondu Baranausku atgriezties Lietuvā un paskaidrot, kur palicis miljards litu (204 miljoni latu), kas investēti vērtspapīros.

"Banku sektoram jābūt tikpat caurskatāmam kā citām mūsu dzīves jomām. Domāju, izmeklēšana parādīs, cik lielā mērā "Snoras" darbojusies kā atbildīga komercbanka un cik - vienkārši kā mašīna neskaidru finanšu plūsmu regulēšanai," viņš uzsvēris pēc valdības sēdes, tomēr situāciju bankā sīkāk nav komentējis.

Kā tikmēr pastāstījis Lietuvas Bankas valdes loceklis Vaidievutis Geralavičs, bankā "Snoras" "īpašuma izrādījies mazāk, nekā domāts, bet mahināciju - vairāk".

Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs izmantojis ar apšaubāmām shēmām iegūtus līdzekļus no viņa kontrolētajām bankām "Investbank" un "Snoras", lai finansētu automašīnu biznesu, raksta laikraksts "Moscow Post".

2007.gadā Antonova kontrolētā Lietuvas banka "Snoras" iegādājās 29,9% Nīderlandes luksusa automašīnu ražotāja "Spyker Cars" akcijas, kas pēc tam iegādājās daļu Zviedrijas autobūves uzņēmuma "Saab".

Līdzekļi no bankām "Investbank" un "Snoras" iegūta, izsniedzot fasādes kompānijām kredītus bez nodrošinājuma vai pret bezvērtīgiem vērtspapīriem. "Snoras" līdzekļu trūkuma slēpšana pēc tam realizēta caur tagad bankrotējušo nekustamo īpašumu kompāniju "Mirax Group", kas mainījusi nosaukumu uz "Nazvanie.Net".

Kā paziņoja Lietuvas Banka, "Snoras" bankā trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (200 miljoni latu) vērtībā.

Skatīt pievienoto video.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams