Bez redzamiem rezultātiem beigušies kārtējie mēģinājumi novērst nacionālo komerctelevīziju – TV3 un LNT - aiziešanu no bezmaksas ētera. Šodien problēmas ar nacionālo apraidi uzklausīja Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti, taču arī viņu spēkos nebija rast visām pusēm pieņemamu risinājumu, vēstīja LNT ziņas.

Telekompānijas LNT un TV3 kopā ar politiķiem aizvien nesekmīgi turpina meklēt risinājumu, lai tām nebūtu jāpārtrauc raidīt bezmaksas nacionālajā apraidē. Katram kanālam gadā tas izmaksā 650 tūkstošus latu, kas krīzes novārdzinātajām kompānijām ir kļuvusi par nepanesamu nastu.

Norāda uz prasībām

Lai to vērstu par labu, komerckanāli piedāvā beidzot iedzīvināt likumā paredzēto normu, kas ne vien Latvijas Televīzijai, bet arī komerctelevīzijām ļauj pretendēt uz valsts finansējumu, veidojot sabiedriskajā pasūtījumā iekļautās pārraides.

Tāpat tās prasa arī ieviest vienlīdzīgu konkurenci ar ārvalstu kanāliem, nosakot, ka vietējiem komerckanāliem ir tiesības pieprasīt maksu no kabeļtelevīziju operatoriem.

„Mūsu vēlme ir turpināt veidot vietēju saturu. Turpināt strādāt tirgū kā nacionālam komerckanālam, bet mēs to varam darīt tikai tad, ja mums tiek nodrošināti vismaz vienlīdzīgi nosacījumi ar ārzemju kanāliem,” tā sēdes pārstāvjiem sacīja TV3 ģenerāldirektore Baiba Zūzena.

Kā pretargumentu min kabeļoperatoru intereses trūkumu

Tikmēr uzņēmums „Lattelecom” apšauba to, ka kabeļtelevīziju operatori būšot gatavi maksāt vietējiem komerckanāliem par to raidīšanu.

"Lattelecom" pārstāvis Toms Meisītis sacīja: „Ne visi kabeļtelevīzijas operatori ir tik ļoti ieinteresēti nacionālās programmas iekļaušanā. Vēl jo mazāk viņi būtu ieinteresēti par to maksāt, ja viņiem nebūtu šāda likumā noteikta pienākuma.”

Turpretim komerctelevīziju pārstāvji Saeimā norādīja, ka tā ir taisnīga prasība. Pie tam tās par absurdu uzskata apgalvojumu, ka kabeļoperatori būs gatavi atteikties no divu skatītāko kanālu - TV3 un LNT - pārraidīšanas.

„Skatītāji tieši šīm te nacionālajām komerctelevīzijām velta no piektdaļas līdz ceturtdaļai uzmanības. Šīs divas komerctelevīzijas starp 120 vai 50 vai 40, vienalga, cik viņu variē, bet vidēji tie ir 100 kanāli, izvēlas skatīties lielākā daļa skatītāju,” atzina LNT direktors Guntars Traubergs.

Komisijas priekšlikums - samazināt apraides maksu

Savukārt Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis (V) kā vienīgo reālo risinājumu komerckanālu palikšanai bezmaksas ēterā saredz apraides maksas samazināšanu.

Šim priekšlikumam iebilda apraides nodrošinātājs „Lattelecom”, sakot, ka ar esošajiem nosacījumiem tas nav īstenojams. „Tātad Lattelecom uzskata, ka tarifi ir pilnīgi ekonomiski pamatoti, neskatoties uz to, ka tie ir ap kādām četrām reizēm lielāki nekā Igaunijā, jo mums ir pilnīgi unikāla situācija,” sacīja Dombrovskis.

Meisītis izteica repliku: „Mums tā situācija patiešām ir unikāla, un mēs ļoti labprāt darbotos savādākos apstākļos. Mēs ļoti labprāt darbotos apstākļos, kuros mums šo pakalpojumu būtu iespēja nodrošināt nevis trīs gadus un septiņus mēnešus, bet, teiksim, desmit gadus, un tas tarifs būtu noteikti krietni savādāks.”

Noplok cerības palikt nacionālajā apraidē

Komerckanālu cerības, ka līdz šā gada beigām izdosies panākt vienošanos ar valsti, ar katru dienu samazinoties, informēja LNT ziņas.

Taču LNT un TV3 joprojām gatavi cīnīties par iespēju palikt bezmaksas nacionālajā apraidē, ja ne citādi, tad rīkojot protestus un ziņu vietā pārraidot melnu ekrānu. Tādējādi simbolizējot, kā nacionālie komerckanāli izskatīsies bezmaksas ēterā, ja tie būs spiesti to pamest.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO