Īrijas premjerministrs Braiens Kovens svētdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) piekritusi Dublinas lūgumam sniegt finansiālo palīdzību, jo bažījas, ka parādos nonākušās valsts grūtības var pārsviesties uz citām eirozonas ekonomikām.

"Varu apstiprināt, ka valdība iesniegusi pieprasījumu Eiropas Savienībai un viņi ir piekrituši," preses konferences laikā sacīja Kovens.

Savukārt finanšu ministrs Braiens Lenihens norādīja, ka par konkrēto summu vēl jāvienojas, taču diplomāti ziņu aģentūrai AFP pavēstīja, ka "paredzētais aizdevums varētu veidot 80-90 miljardus eiro (56,2-63,2 miljardus latu)".

Šis apjoms tiks apstiprināts pēc pārrunām starp Īrijas valdību un ekspertiem no ES, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF).

SVF vadītājs Dominiks Štrauss-Kāns jau paziņojis, ka viņa vadītā organizācija "ir gatava pievienoties" Īrijas glābšanai, nodrošinot ilgtermiņa aizdevumu.

Aizdevums, kas paredzēts Īrijas banku sektora stabilizēšanai, garantēs iespēju pasargāt Eiropas ekonomiku kopumā, uzsvēra ES dalībvalstu finanšu ministri.

Savukārt ECB norādīja, ka šī finansiālā palīdzība paredzēta, lai "aizsargātu finanšu drošību ES un eirozonā".

Vienošanās paredz, ka Īrijai aizdevums tiks piešķirts no 750 miljardu eiro (527,1 miljarda latu) vērtā stabilizācijas mehānisma eiro aizsardzībai, kuru pēc Grieķijas krīzes izveidoja ES un SVF.

Taču Īrijas valdības lēmums vērsties pēc starptautiskas finansiālas palīdzības jau izraisījis sabiedrības sašutumu, valsts iedzīvotājiem pirmdien izejot ielās, lai paustu savas dusmas.

Tajā pat laikā Īrijas partijas "Fine Gael" preses pārstāvis finanšu jautājumos Maikls Nūns pavēstīja, ka SVF un ES apmaiņā pret šo aizdevumu noteiks konkrētus mērķus, kurus valdībai būs nepieciešams īstenot.

"Tādējādi fiskālajā jomā viņi ir zaudējuši milzīgu kontroles apjomu," intervijā valsts radiostacijai sacīja Nūns.

Dublina jau līdz šim valsts bankās ir iepludinājusi 50 miljardus eiro (35 miljardus latu), valsts budžeta deficītam pieaugot līdz 32% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir desmit reizes vairāk par ES noteikto līmeni.

Tajā pat laikā Brisele vēsta, ka divpusēju palīdzību Īrijai jau piedāvājusi Lielbritānija un Zviedrija, kurām varētu pievienoties arī citas valstis ārpus eirozonas.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams