Eiro zonas valstu finanšu ministri svētdienas vakarā vienojās atbalstīt starptautiskā aizdevuma piešķiršanu Īrijai aptuveni 85 miljardu eiro (60 miljardu latu) apmērā. Nedaudz ieskatīsimies Īrijas valdības taupības plānā, salīdzinot to ar Latvijas valdības lēmumiem.

Vienošanās par starptautisko aizdevumu Īrijai vēl jāapstiprina ES valstu finanšu ministru sanāksmē, kura sākās svētdienas vakarā neilgi pēc eiro zonas valstu finanšu ministru vienošanās. Svarīgi norādīt, ka pēc Eiropas Finanšu stabilitātes fonda darbības izbeigšanas 2013.gadā valstu glābšanā no bankrota būs jāiesaistās arī privātajam sektoram.

35 miljardi eiro no kopējās aizdevuma summas tiks atvēlēti Īrijas banku sektoram, bet atlikušie 50 miljardi eiro tiks novirzīti valdības ikdienas izdevumiem. Vidējais procents, kas piemērots kopējai aizdevuma (85 miljardi eiro) atmaksai, ir 5.83%, ziņo BBC.

Ko plāno veikt Īrija jeb ko nav izdarījusi Latvija?

Jau rakstījām, ka Īrija trešdien nāca klajā ar 15 miljardu eiro (10,5 miljardu latu) vērtu taupības plānu līdz 2014.gadam, kas paredz algu samazināšanu sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, pensiju un sociālo pabalstu apcirpšanu.

No minētajiem 15 miljardiem tieši divas trešdaļas jeb 10 miljardus eiro plānots iegūt, samazinot valsts budžeta izdevumus. Savukārt 5 miljardus ienākumu valsts budžetā Īrija plāno gūt no nodokļu palielināšanas.

Pretēji rīkojusies Latvijas valdība, konsolidējot 2011.gada budžetu - divas trešdaļas budžeta deficīta samazinājuma tā plāno iegūt ar nodokļu palielinājumiem, bet tikai trešdaļu - ar budžeta izdevumu "apcirpšanu". Par to, uz kā rēķina plānots konsolidēt 2012.gada valsts budžetu, valdība spītīgi klusē.

Īrijas valdība taupības pasākumus plāno īstenot četru gadu laikā, ar konkrētiem pasākumiem un konkrētiem termiņiem. Piemēram, Īrijas valdība plāno budžeta deficītu līdz 2015.gadam samazināt līdz 3% no IKP. Latvijai 3% robeža jāsasniedz jau ar 2012.gadu, ja vēlamies ar 2014.gadu kļūt par eiro zonas valsti.

Īrija samazinās sociālo budžetu. Latvijā izliekas, ka to nedarīs...

Īrijas valdība plāno ikgadēju IKP pieaugumu 2.75% apmērā no 2011. līdz 2014.gadam. Savukārt Latvija prognozē stipri optimistiskāku mūsu valsts izaugsmes scenāriju, proti, 3.3% IKP pieaugumu nākamgad un 4% IKP kāpumu 2012.gadā. Vai šādām mūsu valdības prognozēm ir pamats? Ja mūsu valdība, prognozējot valsts attīstības tempus, par pamatu izvēlās pārāk rožainu redzējumu un plāno nesamērīgi ātru izaugsmes scenāriju, ir pamats bažām, ka, tam nepiepildoties, būsim spiesti "konsolidēt" vēl un vēl.

Īrijas valdības 15 miljardu eiro plānotajos budžeta konsolidācijas pasākumos līdz 2014.gadam ietilpst arī labklājības jeb sociālā budžeta izdevumu samazinājums 2.8 miljardu eiro apmērā. Mūsu jaunā valdība nav atradusi politisko gribu sākt sociālā budžeta strukturālās reformas, definējot to kā "neaizskaramu".

Šeit būtiski ir atzīmēt, lai Latvija sasniegtu plānoto budžeta deficītu 3% no IKP ar 2012.gadu, mūsu valdībai nekas cits neatliks kā, tāpat kā Īrijas valdībai, ķerties klāt valdības koalīcijas (Vienotība un ZZS) populistiski "aizklapētajam" sociālajam budžetam. Diemžēl tas tiks darīts jau pēc jaunā valsts budžeta apstiprināšanas, par to iepriekš nebrīdinot, neizstāstot un nemeklējot izpratni sabiedrībā.

Tāpat ar nožēlu jāatzīst, ja Dombrovska valdība atklāti, regulāri un sistemātiski būtu stāstījusi iedzīvotājiem, ko tad īsti nozīmē sociālā budžeta samazināšana, ka tas automātiski nenozīmē plānveida pensionāru nogalināšanu, iespējams, premjers būtu izvairījies no iepriekšējo iestaigātās taciņas - visai sabiedrībai vitāli svarīgus lēmumus pieņemt pēdējā brīdī, pusslepus un neatlicinot laiku to publiskai apspriešanai.

PVN palielināšana no 21% uz 23%, attiecīgi 2013. un 2014. gadā

Īrijā PVN tiks paaugstināts no 21% līdz 23%, attiecīgi 2013. un 2014. gadā. Respektīvi, Īrijas valdība par PVN palielinājumu domā pāris gadus iepriekš, godīgi un atklāti par to informējot. Ne gluži tā darīja Dombrovska valdība, pirms vēlēšanām melojot, ka "neko nevaram solīt, vai būs/nebūs nodokļu paaugstinājumi vai PVN palielināšana". Tā sakot, kāpēc nelasījāt Godmaņa valdības parakstīto memorandu ar starptautiskajiem aizdevējiem - tur taču skaidri un gaiši rakstīts, ka, sākot ar 2011.gadu, plānots palielināt PVN Latvijā...

Dublinas vienīgā "svētā govs" ir zemā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme - 12,5%, kuru valdība atteikusies palielināt. Zemās likmes dēļ par ķeltu tīģeri savulaik dēvētā valsts savulaik plašos apmēros piesaistīja ārvalstu investīcijas. Vairāki ekonomisti iepriekš bija pārliecināti, ka Īrija būs spiesta sarunās ar starptautiskajiem aizdevējiem piekrist uzņēmumu ienākuma nodokļa pacelšanai, jo pretējā gadījumā nodokļu maksātāji Vācijā un Francijā, kur šīs likmes ir augstākas, varētu būt saniknoti, ka viņiem jāsubsidē zemie Īrijas nodokļi.

Demonstrācijas un iedzīvotāju neapmierinātības paušana

Īrijas galvaspilsētā Dublinā sestdien 50 000 cilvēku piedalījās demonstrācijā pret paredzētajiem taupības pasākumiem, kas nepieciešami, lai Īrija varētu saņemt starptautisko aizdevumu no Starptautiskā Valūtas fonda un ES.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams