Apvienībā "Par labu Latviju!" (PLL) iekļautās Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle un partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers noliedz izskanējušo informāciju, ka 2008.gadā būtu ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu pārrunājuši Gruzijas-Krievijas karu.

 Apvienībā "Par labu Latviju!" (PLL) iekļautās Tautas partijas (TP) līderis Andris Šķēle un partijas LPP/LC līderis Ainārs Šlesers noliedz izskanējušo informāciju, ka 2008.gadā būtu ar Krievijas vēstnieku Latvijā Aleksandru Vešņakovu pārrunājuši Gruzijas-Krievijas karu.

Jau ziņots, ka tīmekļa vietnes "WikiLeaks" rīcībā esošajos un publiskotajos ASV diplomātiskās sarakstes dokumentos no vēstniecības Rīgā ir atsauce uz avotiem, ka tūlīt pēc kara izcelšanās Krievijas vēstnieks Vešņakovs zvanījis toreizējam satiksmes ministram Šleseram un bijušajam premjerministram un TP dibinātājam Šķēlem, lai izskaidrotu Krievijas pozīciju. Kā norādīts dokumentā, tā nav nejaušība, ka zvanīts diviem no trim Latvijas oligarhiem, lai tādējādi izspēlētu biznesa kārti atbalsta gūšanai Krievijai.

Šķēle šodien žurnālistiem apgalvoja, ka tā neesot taisnība un nekādus zvanus no Vešņakova viņš neesot saņēmis. Arī viņš pats Krievijas vēstniekam zvanījis neesot.

Pēc ekspremjera teiktā, iespējams, ka ziņu avoti ASV vēstniecību dezinformējuši. Šķēle uzsvēra, ka TP pozīcija šajā jautājumā bijusi pilnīgi skaidra un nepārprotama - arhīvos varot sameklēt, ka TP ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tolaik šajā jautājumā paudis skaidru, nepārprotamu un stingru Latvijas pozīciju.

Šķēle arī norādīja, ka Latvijai bijusi tāda pati pozīcija kā citām valstīm un ka viņš neesot vēlāk jutis nekādus traucējumus biznesā ar Krieviju. "Ir kaut kas augstāks un svarīgāks par biznesa interesēm," klāstīja politiķis.

Arī Šlesers norāda, ka viņam nav bijušas telefona sarunas ar Vešņakovu un izplatītā informācija neatbilst patiesībai, aģentūrai LETA pastāstīja PLL frakcijas konsultants Ģirts Dripe.

Šlesers kā ministrs esot ticies ar daudziem vēstniekiem, tostarp Vešņakovu, bet šajās sarunās ārpolitiskie jautājumi neesot apspriesti.

Kā ziņots, publiskotajos dokumentos apskatīta sabiedrības un amatpersonu reakcija uz Gruzijas-Krievijas karu 2008.gada augustā.

Sarakstē analizēts, kā konfliktu uztver latvieši un krievi, kā notikumi tiek atspoguļoti medijos, kāds noskaņojums valda sabiedrībā, kā arī amatpersonu reakcija uz karadarbību. Norādīts, ka NATO un ES nevēršanās ar spēku pret Krieviju daudzos radījusi bažas, vai dalība šajās organizācijās sniedz garantijas drošībai. Tāpat pieminētas augstāko amatpersonu šaubas, vai Rietumi ir pilnībā gatavi reaģēt uz spēku atguvušo Krieviju.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams