Pirms vēlēšanām valdības apstiprinātais ēnu ekonomikas apkarošanas plāns vērtējams kā nekonkrēts, un tajā ierakstītie pasākumi esot pretrunā ar valdības darbu. Tā secinājuši eksperti, tādējādi liekot noprast, ka plāna mērķis 2011.gadā mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru Latvijā tā arī var palikt tikai „uz papīra”, jo nodokļu palielināšana, visticamāk, tikai veicinās ēnu ekonomikas pieaugumu, tā otrdien ziņoja LNT ziņas.

Ēnu ekonomikas % - miglā tīts

LNT ziņas, pamatojoties uz Pasaules Bankas pētījumu, informēja, ka pelēkās ekonomikas līmenis Latvijā ir augstāks nekā kopumā pasaulē, turklāt ir augstākais arī starp Eiropas Savienības valstīm. Tajā norādīts, ka ēnu ekonomikas īpatsvars veido 41,6% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Tikmēr Latvijas sabiedrībā un valsts pārvaldē nav vienprātības par šo ciparu - katra institūcija piedāvā savu aprēķinu, kas svārstās no 16% līdz 30%. Kā norādīja LNT ziņas, tad atbildīgās institūcijas jau ilgstoši „uz papīra” cenšoties samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī.

Plānā rakstīts viens, bet darīts tiek otrs

Arī 2011.gadam Finanšu ministrija (FM) piedāvā apkarošanas plānu, kurā iekļauti vairāki pasākumi: piemēram, plānots padarīt efektīvāku nodokļu sistēmu, ieviest "nulles deklarāciju" un tā saukto nodokļu amnestiju, paplašināt Valsts ieņēmumu dienesta pilnvaras, kā arī ieviest „balto sarakstu” uzņēmējiem.

Lai gan šo pasākumu kopums izklausās iespaidīgs, izpētot to sīkāk, kļuvis skaidrs, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plānā ierakstītie vārdi ir pretrunā ar darbiem, norādīja LNT ziņas. Tam piekritusi Valsts kontroliere Inguna Sudraba: „Plānā ir ierakstīts: samazināt darbaspēka nodokļus, palielināt kontrolējošo institūciju efektivitāti; cik zinu, 2011.gada budžetā viss notiek gluži pretēji.”

Jaunais nodokļu slogs nestimulēs uzņēmējus

Arī jaunākais FM plāns esot tapis „plāna pēc”. Sudraba norādījusi, ka ierēdņiem nav skaidrs, kā nonākt līdz mērķim. „Man ir grūti noticēt, ka ar lielu daļu šo pasākumu var kaut ko izmainīt. Ja palielina nodokļus – pievienotās vērtības nodokli, nodokli automobilim, nu tad šie nav tie pasākumi, kas stimulēs uzņēmējus atgriezties baltajā ekonomikā,” uzskata Sudraba.

Turpretim FM stūrgalvīgi apgalvo, ka ar šiem pasākumiem pelēkās ekonomikas īpatsvaru Latvijā var mazināt. Tikai ministrijā LNT ziņām nevarēja atbildēt, par cik lielu procentu daļu. „Negribu nosaukt konkrētu procentu un samazinājumu. Apņemamies mazināt un iegūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no šīs jomas,” skaidro FM valsts sekretāra vietnieks nodokļu jautājumos Juris Stinka.

Arī Saeimā nav skaidrības par plānu

Sākot realizēt ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, FM cerot jau nākamgad papildināt valsts budžetu ar 15 miljoniem latu. Pagaidām gan neesot īsti saprotams, kā šo skaitli aprēķinās.

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) LNT ziņām norāda: „Ja ir nosaukts skaitlis 15 miljoni, tad ir jābūt mehānismam, kas parāda, ka šie 15 miljoni tiešām iegūti, apkarojot tieši ēnu ekonomiku, nevis iegūti no citām darbībām.” Bērziņš uzskata, ka nākamā gada aprīlis būšot laiks, kad varēs secināt, kurā virzienā šis plāns ved Latviju.

Pagaidām eksperti noskaņoti skeptiski, norādot, ka nākamgad ēnu ekonomika Latvijā tikai pieaugs, laupot budžetam miljardus.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams