Latviešiem un ne tikai latviešiem bieži sanāk visu darīt pēdējā brīdī. Ierasties uz kādu lielkoncertu, braukt uz darbu un arī doties pirkt Ziemassvētku dāvanas. Tas, protams, rada liela kopīga tusiņa sajūtu pie koncerthalles, uz autoceļiem un lielveikalos, un iespējams, ka esam pie tā jau tā pieraduši, ka savādāk vairs nemaz nebūtu interesanti. Un tā – šodien zemo startu ieņēmuši visi pēdējā brīža dāvanu mednieki!

Tā sauktais Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudzis ar katru gadu it kā sākas arvien ātrāk. Jau oktobrī daudzās tirdzniecības vietās sāka parādīties "Ziemassvētku noskaņa", taču tad uzķērās tikai retais. Sak', laika vēl ļoti daudz. Šā mēneša sākumā lielveikalos "džinglbeļi" un gados aizdomīgi jauni Ziemassvētku vecīši jau bija dzirdami un redzami vai uz katra stūra. Šodien, īsi pirms Ziemassvētku vakara, izrāde ir sasniegusi kulmināciju – dāvanu pasniegšanas un saņemšanas prieku, krietni audzis satraukums gan veikalnieku, gan pircēju vidū –

vieniem ir jāpaspēj pārdot, otriem nopirkt. Tas spēj radīt stresu.

Sajūta, ka visi piedalās milzīgā nezināma režisora veidotā izrādē, nepamet. Masu psihozei ir milzu spēks, un lielveikalu reliģija, kas lielai daļai tautas pirms dažiem gadiem nomainīja senākas reliģiskās izpausmes, svētku gadījumā sasniedz ļoti augstu reibinošas eiforijas vilni.

Uz brīdi ir pat interesanti iejukt šajā masu izrādē, jo to var skatīt divējādi – saķert galvu no visa tā trokšņa, burzmas un steigas, kas pirmajā brīdī nesagatavotu indivīdu var iedzīt izmisumā un apjukumā, vai arī mēģināt tvert apkārtējo ļaužu izspēlētas nelielas ainas, kas visu lielo jucekli jau padara par tiešām interesantu izrādi.

Piemēram, aina ar Budas patiesību grāmatu pārdevēju pārbāztā lielveikala autostāvvietā (tiešām, kur vispār atstāt automašīnu?). Saprotot, ka viņa lēnīgi apgarotais piegājiens šādā juceklī nedarbojas, pārdevējs vai šajā gadījumā ticībai it kā pievērsējs ir izdomājis jaunu taktiku. "Jums nokrita auto atslēgas!" viņš kliedz kādam tikko no auto izkāpušam vīram, kuram uz pieres rakstīts: "Bāc, atkal viss pēdējā brīdī, kā lai visu paspēj, pie velna šitos svētkus..." Vīrs, protams, momentāni apmetas ap savu asi un mēģina sniegā ieraudzīt atslēgu saišķi, līdz pēc pāris sekundēm attopas, ka tas ir viņam rokā! Dusmīgi paskatījies uz "budistu", viņš sakoncentrē visu pirmssvētku stresā uzkrāto negāciju un saka:

"Un kāpēc tu, joga, šitā āzē cilvēkus? Lai tikai kāds Ziemassvētkos nopirktu tavas grāmatas? Nu, nemūc, es ar tevi runāju..."

Piekritīsi, amizanta scēna, kas uzreiz Ziemassvēktu jampadraci padara vēl krāsaināku un dzīvāku.

Ainas no sērijas "da man te apnicis ar tiem ratiem stumdīties un mēģināt atrast īsto izeju", kuras galvenais varonis ir pārskaities papucītis, ko ielenkuši vismaz divi bērni ("A kas tur tajos ratos apakšā, drīkst paskatīties? Kāpēc nedrīkst?") un apkārt riņķo īpaši enerģiska un satraukta sieva, jau vairs nav nekas oriģināls. Tā ir Ziemassvētku priekšvakara banalitāte.

Bet viskrāšņākās ir "dekorācijas" - atlaižu atlaides, "džinglbeļu" melodijas, kas visiem ir tā piegriezušās, bet katru gadu tomēr gribas tās klausīties atkal un atkal, un, protams, arvien dīvaināka paskata rūķi, kas nu jau klaigā pie galvas piestiprināmos mikrofonos, plus

Ziemassvētku vecīši, kurus šādā kontekstā drīzāk būtu jāsauc par Santaklausiem un kuri izskatās pārāk jauni un vakar diezgan pamatīgi aiztusējuši...

Cirks par brīvu! Protams, ar nosacījumu, ja neuzķeries uz daudzajiem kārdinošajiem piedāvājumiem un esi paspējis jau laicīgi sarūpēt mīlīgas dāvanas tuvākajiem. Īpaši jau, protams, bērniem, jo viņiem šis laiks visupirms saistās tieši ar dāvanām.

Priecīgus, mierīgus, siltus un ģimeniskus Ziemassvētkus! Pie televizora?

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams