Kā savā paziņojumā norāda ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, Hodorkovska vainas atzīšanai būs "negatīva ietekme uz Krievijas reputāciju". Šī prāva, viņasprāt, "rada nopietnas bažas par likuma varas pakļautību politiskiem apsvērumiem".

"Šim un līdzīgiem gadījumiem būs negatīva ietekme uz Krievijas reputāciju attiecībā uz tās starptautisko pienākumu pildīšanu cilvēktiesību jomā un investīciju klimata uzlabošanu," norāda augstā amatpersona.

Viņa arīdzan uzsver, ka Vašingtona rūpīgi sekos līdzi apelācijas procesam.

Savukārt Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone pirmdien pauda cerību, ka Maskava ievēros starptautiskās saistības un nodrošinās likuma varu Hodorkovska tiesas procesā.

"Eiropas Savienība turpinās rūpīgi sekot līdzi situācijas attīstībai, tostarp gaidāmajam soda paziņojumam," pavēstīja Eštone. "Kā jau tika uzsvērts 7.decembrī Briselē aizvadītajā samitā, ES sagaida, ka Krievija ievēros tās starptautiskās saistības cilvēktiesību un likuma varas jomā."

Eiropas Parlamenta (EP) prezidents Ježijs Buzeks tikmēr norāda, ka Hodorkovska lieta "kļuvusi par simbolu sistemātiskajām problēmām attiecībā uz likuma varu, juridisko nihilismu un cilvēktiesībām mūsdienu Krievijā".

Turpretī ar pieklusinātāku paziņojumu pirmdien nākusi klajā Londona.

Lielbritānijas Ārlietu ministrija uzsver, ka tā "rūpīgi sekojusi līdzi tiesas procesam", un velta atzinīgus vārdus Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva prioritātei "stiprināt likuma varu Krievijā".

"Mēs ticam, ka Krievijas tautai un Krievijas nākotnei vislabāk kalpos tāda tiesas sistēma, kas ir neatkarīga no valdības un nav pakļauta ārējai ietekmei, sistēma, kas konsekventi, caurskatāmi un objektīvi nodrošina taisnīgumu," teikts izplatītajā paziņojumā.

Tikmēr daudz kritiskākus izteikumus Krievijai veltījis Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle, kurš atzina, ka ir "ļoti norūpējies" par Hodorkovska notiesāšanu.

"Veids, kādā notika šī prāva, ir ļoti apšaubāms, un tas ir solis atpakaļ Krievijas ceļā uz valsts modernizāciju," spriež ministrs. "Krievijas partneru interesēs ir nopietni uztvert šīs bažas un iestāties par likuma varu, demokrātiju un cilvēktiesībām."

Kā jau ziņots, Hodorkovski un Ļebedevu, kas apsūdzēti vairāk nekā 200 miljonu tonnu naftas zādzībā un no tās pārdošanas iegūto naudas līdzekļu atmazgāšanā, Maskavā Hamovņiku rajona tiesa pirmdien atzinusi par vainīgiem.

Tiesa apturēja Hodorkovska un Ļebedeva kriminālvajāšanu epizodē, kas saistīta ar uzņēmuma "Tomsknetj-VMK" akciju zagšanu "saistībā ar to, ka beidzies noilguma termiņš, lai sauktu pie kriminālatbildības", teikts spriedumā.

Kā noskaidrojusi tiesa, Hodorkovskis un Ļebedevs veikuši noziegumus alkatīgu motīvu dēļ, lai vairotu personīgo bagātību, vēsta ziņu aģentūra "RIA-Novosti".

"Tiesa ir atzinusi, ka Hodorkovskis un Ļebedevs piesavinājušies līdzekļus, slepeni vienojoties ar cilvēku grupu un izmantojot savus ieņemamos amatus," teikts tiesas spriedumā. "Hodorkovskis, Ļebedevs un organizētās grupas locekļi ar salaupīto izrīkojās pēc saviem ieskatiem, lielāko līdzekļu daļu novirzot personīgās bagātības vairošanai, bet mazāko - pastāvošos naftas ieguves un pārstrādes uzņēmumos, lai atražotu jēlvielas ieguvi un tās pārstrādi un radītu iespēju turpmākai zagšanai."

Atbilstoši apsūdzības versijai tiesājamie legalizējuši 487 miljardus rubļu (8,52 miljardus latu) un 7,5 miljardus dolāru (četrus miljardus latu), kas iegūti no zagtās naftas.

Apsūdzības puse uzskata, ka milzīgais naftas daudzums nozagts laika posmā no 1998. līdz 2003.gadam.

"Tas ir netaisns spriedums, ko pasludinājusi nebrīva tiesa," žurnālistiem paziņoja Hodorkovska vadošais advokāts Vadims Kļuvgants. "Tas ir apkaunojums valstij. Mēs spriedumu pārsūdzēsim."

Advokāts gan nemācēja teikt, kad varētu tikt paziņots tiesas noteiktais soda mērs, taču pirmdien, tas, visticamāk, nenotiks.

Prāvas prezidējošais tiesnesis Viktors Daņilkins devis rīkojumu, lai tiesas zāli pamet žurnālisti. Arī preses zālē prāvas translācija pārtraukta.

Apsūdzētie tiesas spriedumu uztvēra rezervēti - Hodorkovskis pārskatīja dokumentus, bet Ļebedevs lasīja grāmatu.

Pie tiesas ēkas bija pulcējušies viņu atbalstītāji, kas skandēja pret premjerministru Vladimiru Putinu vērstus saukļus. Kā novēroja ziņu aģentūras AFP reportieris, likumsargi aizturējuši vismaz 20 demonstrantus.

Tikmēr tiesību aizstāvji un novērotāji atzīst, ka šāds spriedums jau bija gaidāms.

"Es paredzēju šādu spriedumu. Taču vienalga esmu sarūgtināta," ziņu aģentūrai "Interfax" norāda Maskavas Helsinku grupas vadītāja Ludmila Aleksejeva. "Tiesnesim būtu jābūt varonim, lai pieņemtu attaisnojošu spriedumu."

Šādam viedoklim pievienojas arī Maskavas Kārnegī centra pārstāve Lilija Ševstova: "Nevienam nebija ne mazāko šaubu, ka [apsūdzētie] tiks atzīti par vainīgiem. Nav vilšanās, jo nebija cerību."

Hodorkovskis un Ļebedevs jau izcieš 2005.gadā piespriesto astoņu gadu cietumsodu apsūdzībās par krāpšanu un izvairīšanos no nodokļiem. Taču šā gada 3.martā viņi no jauna sēdās uz apsūdzēto sola par miljoniem tonnu naftas piesavināšanos un naudas atmazgāšanu. Par šīm apsūdzībām prokuratūra pieprasījusi viņiem piespriest 14 gadus cietumā.

Viņa atbalstītāji uzskata, ka Hodorkovska ieslodzīšana cietumā un atkārtota tiesāšana uz safabricētu apsūdzību pamata ir varas iestāžu atriebība par viņa uzdrīkstēšanos finansēt opozīcijas partijas.

Pēc atbalstītāju domām, Hodorkovska vajāšanu pasūtījis Putins un viņa labā roka - Igors Sečins.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams