Jaunie Saeimas deputāti, kuri šogad pirmo reizi piedalījās valsts budžeta izskatīšanā, bieži vien pat nezina, par ko paši balso, liecina «LNT Ziņu TOP 10» tradicionālā aptauja, kurā gadu no gada budžeta pieņemšanas dienā tiek pārbaudītas jauno deputātu zināšanas.

Šis bija pirmais budžets 35 deputātiem. Lai gūtu priekšstatu, kādas ir viņu zināšanas, lemjot par to, kas nākamgad ietekmēs ikviena iedzīvotāja dzīvi, «LNT Ziņu TOP 10» aptaujāja 12 jaunos deputātus - pa diviem no katras partijas. Viņiem tika jautātas tikai svarīgākās pamatlietas, taču, līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz jauno deputātu zināšanās atklājās pamatīgi robi - pareizi atbildēt uz visiem jautājumiem nespēja neviens.

Grūtības jaunajiem deputātiem sagādāja jau jautājums par tik bieži apspriestajiem pamatskaitiļiem - budžeta ieņēmumiem un izdevumiem, kas būs attiecīgi 7,3 miljardi un 7,5 miljardi eiro. Lai gan lielākā daļa atbildēja vairāk vai mazāk precīzi, trīs no 12 aptaujātajiem sniedza aplamas atbildes, apliecinot, ka deputātiem viss viens - simti, miljoni vai miljardi.

«Ciparos, jūs jautājat? Miljardi. Ja es nemaldos, 23,» minēja Valdis Skujiņš (ZZS). Savukārt Mārtiņam Šicam (LRA) prātā grozījās vien tādi skaitļi kā «790, 767, 798». Minējumiem nācās ļauties arī parlamenta jaunpienācējai Janīnai Kursītei (V): «Uzreiz tā nepateikšu, es atvainojos, bet ir pāri 300, man liekas, miljoni, nē, bet, nu, ļoti liels skaitlis, tiešām.»

Atsevišķi deputāti vispār nespēja atbildēt uz svarīgāko jautājumu par budžetu. Ringolds Balodis (NSL) to pamatoja ar to, ka nācies strādāt naktī, lai varētu piedāvāt kādus loģiskus priekšlikumus budžetam. «Teikšu, kā ir - tad mums jāprasa, teiksim, frakcijā jāieskatās dokumentos. Es jums nepateikšu precīzus ciparus,» teica Balodis. Silvija Šimfa (NSL) atzina, ka nav uz cipariem paskatījusies, bet Regīna Ločmele-Luņova (S) nevarēja atcerēties.

Vājas ir arī aptaujāto zināšanas par budžeta deficītu, vēl vienu būtisku rādītāju, kas nozīmē dzīvošanu uz parāda. Nekļūdīgu atbildi sniedza vien četri, no kuriem visprecīzāk atbildēja Armands Krauze (ZZS), norādot, ka 2015.gadā tas būs 1%, bet pēc tam samazināsies. Vēl pāris aptaujāto atbildes nebija tālu no patiesības, bet bija arī tādi, kuri šāva pilnīgi greizi vai atkal jau klusēja.

Zenta Tretjaka (S) minēja, ka budžeta deficīts būs 7% vai varbūt pat vairāk, savukārt Šimfai nācās atzīst, ka «nu tagad es izskatīšos pavisam neglīti».

Pilnīgi neviens no 12 aptaujātajiem nespēja precīzi atbildēt, kāda ir iekšzemes kopprodukta pieauguma un inflācijas prognoze, ko ņem vērā, veidojot budžetu. Gandrīz visi spēja nosaukt minimālās algas apmēru un atbildēt, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 80% saņem pašvaldības, bet 20% - valsts, par ko sēdē tika plaši debatēts.

Taču, kāda tieši nākamgad būs IIN likme, atkal izrādījās sarežģīti atbildams jautājums. Seši aptaujātie atbildēja precīzi - 23%, daļa gandrīz trāpīja, bet vēl daļai nebija priekšstata. Piemēram, deputāte Šimfa, vaicāta par IIN likmi, nodevās pārdomām: «75? Man jau galva iet riņķī. Nu jūs mani pārsteidzāt pilnīgi. Neapliekamais minimums bija 75. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nē, es nevaru.»

Politoloģe Iveta Reinholde uzskata: ja opozīcija vēlas mainīt kaut ko budžeta veidošanas procesā, tai mājasdarbs ir jāveic ļoti rūpīgi un detalizēti, jāpārzina katrs cipars budžetā un ir jāpiedāvā konstruktīvi risinājumi. «Bļaut ir viegli, bet, lai bļautu, ir jābūt arī argumentācijai.»

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams