Līdz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) programmai Latvijas ekonomika bija dziļos mīnusos, neto ārējais parāds strauji auga, bet kopš 2009.gada sākuma tas samazinās, sacīja "DNB bankas" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Mūsu patēriņš patlaban ir ilgtspējīgs, tāpat notikušas jau vērā ņemamas kvalitatīvas pārmaiņas eksporta sektorā, sacīja Strautiņš, piebilstot, ka turpmāk Latviju uzraudzīs obligāciju tirgi, kas uz kļūdām reaģē daudz ātrāk nekā starpvaldību institūcijas.

"Tie neietērpj savu vērtējumu diplomātiskā frazeoloģijā un neielaižas sarunās. Politiķi zina, ka gadījumā, ja viņi netiks galā ar valsts finansēm, var nākties vēlreiz vērsties pēc palīdzības pie SVF un Eiropas Savienības," sacīja eksperts.

Pēc Strautiņa domām, svarīgi arī esot tas, ka SVF programmas laikā Latvijā "būtībā ir notikusi politiskā režīma maiņa". "Ir pieaugusi sabiedrības izpratne par ekonomisko politiku, tāpēc tā politiķiem izvirzīs daudz gudrākas prasības nekā līdz 2008.gada beigām," uzsvēra eksperts.

Viņš arī norādīja, ka nenoteiktība eirozonā ir tik liela, ka pat Latvijas ekonomikas iekšējā nostiprināšanās pilnībā negarantē izvairīšanos no ievērojamiem satricinājumiem tuvākajā nākotnē.

Jau ziņots, ka šodien Latvija noslēdz trīs gadus ilgušo starptautiskā aizdevuma programmu, kuras laikā valstij bija jāveic sāpīgi taupības pasākumi, lai pēc smagā ekonomikas krituma stabilizētu savas finanses.

Vakar tika parakstīts pēdējais memorands, kas regulē Eiropas Savienības (ES) Latvijai piešķirto finansiālo palīdzību, un arī Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) valde apstiprināja pēdējās pārskata misijas rezultātus un nodomu vēstules tekstu ar Latviju, kas nozīmē, ka fonds atbalsta starptautiskās aizdevuma programmas slēgšanu.

EK aizdevuma programma gan formāli noslēgsies nākamā gada 20.janvārī, jo EK aizdevums tika saņemts mēnesi vēlāk nekā no SVF. Pēc programmas noslēgšanas Latvijā tiks veikta "pēcprogrammas uzraudzība", kuras mērķis ir nodrošināt aizdevēju izmaksātās palīdzības summas "atmaksāšanas iespējamību, uzraugot valsts attīstību un nodrošinot shēmu vienmērīgai programmas beigšanai, un ļaujot konsolidēties progresam, kas panākts programmas laikā".

Par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro (5,25 miljardi latu) apmērā 2008.gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija (EK), SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.

Vienošanos par aizdevuma ņemšanu 2008.gada nogalē panāca un to sāka premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā valdība, bet programmu un tās mērķus pamatā īstenoja viņa pēctecis amatā Valdis Dombrovskis (V), kurš kopš 2009.gada marta vada jau trešo valdību.

No starptautiskajā aizdevuma programmā pieejamajiem 7,5 miljardiem eiro Latvija izmantojusi 4,4 miljardus eiro (3,08 miljardus latu). Aizdevums Latvijai būs jāsāk atmaksāt jau nākamgad, SVF atmaksājot 237,2 miljonus latu, bet pēdējais maksājums - 140,6 miljoni latu -, pēc esošā grafika, 2025.gadā jāatmaksā EK.

Latvija tā arī neizmantoja iespēju saņemt Ziemeļvalstu - Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Norvēģijas, Igaunijas - piedāvātos 1,9 miljardus eiro (1,33 miljonus latu), kā arī Čehijas un Polijas piedāvātos 300 miljonus eiro (210 miljonus latu).

EK un SVF prognozē, ka Latvijas šā gada budžeta deficīts būs zemāks par noteikto mērķi, neraugoties uz neparedzētajām izmaksām, kas saistītas ar lidsabiedrību "airBaltic". Secināts, ka arī darba tirgus apstākļi ir uzlabojušies, bet ilgtermiņa bezdarbs joprojām ir augsts, tāpēc būs jāpievērš lielāka uzmanība kvalificēta darbaspēka trūkumam. Tiek atzīmēts, ka Latvijas nabadzības līmenis saglabājas starp augstākajiem Eiropas Savienībā, tāpēc arī aizdevēju misija uzsvērusi nepieciešamību saglabāt pietiekamus sociālās drošības tīkla izdevumus.

Pēc aizdevuma programmas beigām Latvija turpinās konstruktīvu politisko dialogu ar SVF un atbilstoši SVF noteikumiem sāks īstenot pārraudzību pēc programmas izpildes, kas paredz, ka dalībnieki biežāk nekā iepriekšējās uzraudzības laikā apspriedīsies ar SVF, īpašu uzmanību pievēršot makroekonomikas un strukturālajai politikai.

Finanšu ministrs Vilks pēc 2012.gada budžeta iesniegšanas Saeimā atzīmēja: Latvija no 22.decembra atgūs finansiālo un ekonomisko neatkarību, un svarīgi ir saprast, ka jāturpina darboties tikpat atbildīgi.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams