Klāt 2016. gada pasaules sporta otrais nozīmīgākais forums (pirmais neapšaubāmi Riodežaneiro olimpiskās spēles) - proti, Eiropas futbola čempionāta finālturnīrs, ko rīko Francija. Ļoti gaidīts pasākums ne tikai Vecajā kontinentā. Vairāk nekā citkārt tas apvīts dažādām runām, un viens no galvenajiem tematiem ir ārpus sporta laukuma. Tā ir drošība, kurai šā brīža ģeopolitiskās situācijas apstākļos pievērsta vēl nebijusi uzmanība. Tomēr šis stāsts ir vairāk par sporta karali. Turnīrs sāksies ar mājinieku franču maču plkst. 22 «Stade de France» stadionā pret Rumāniju. Tiešraide LTV7 kanālā.

Eiropas čempionāts ir turnīrs, kam pieslēdzas cilvēki, kuri ikdienā futbolam pastiprinātu uzmanību nepievērš. Šīs ir tās reizes, kad tas notiek, un katram no sekotājiem ir savs favorīts, kas līdzi jušanu padara krietni vien interesantāku. Jā, Mariana Pahara vadītā Latvijas komanda Eiropas meistarsacīkstēm nekvalificējās, bet ir 24 valstu izlases, no kā izvēlēties. Protams, ir futbola draugi, kuri nemainīgi atbalsta kādu vienu konkrētu valstsvienību.

«Daudzi cepas par to, ka čempionātā piedalās tādas komandas kā Ungārija, Albānija un Islande un kam tāds futbols vispār ir vajadzīgs. Tajā pašā laikā uz to jāskatās divējādi. Pirmkārt, noskatīsimies turnīru un tad sapratīsim - bija galīgi garām, ka komandu ir tik daudz un turnīrs paplašināts, vai tomēr ne. Otrkārt, iegūstam ārkārtīgi skaistu lietu, proti, papildus astoņas spēles astotdaļfinālā. Tas būs brīdis, kad, ja kāda komanda ir patiešām švaka, tad tās jau būs atsijātas.

Piemēram, jau astotdaļfinālā iespējams pāris Itālija - Portugāle. Stāsts ir par to, ka astotdaļfināls sniegs astoņus superīgus pārus, kuros būs lielas komandas. Tie, kuri negribēs skatīties grupu turnīru, varēs pieslēgties no astotdaļfināla.

Tā ka nav vērts klaigāt pirms turnīra - par daudz vai par maz komandu,» sarunā ar TVNET pastāstīja viens no Latvijas erudītākajiem futbola zinātājiem, komentētājs Ilvars Koscinkevičs, kura balss būs dzirdama LTV7 futbola translācijās.

Runājot par Eiropas čempionāta favorītiem, viņš kā pirmās komandas min sacensību mājinieci Franciju un 2014. gada Pasaules kausa ieguvēju Vāciju. «Ir grūti izcelt ko negaidītu. Līdz šim turnīram man zīmējās Vācija un Francija, kuras teorētiski var aizkļūt līdz finālam un tajā arī tikties. Tomēr nebūšu šokēts, ja neviena no šīm komandām līdz finālam netiks, ņemot vērā, ka šīm izlasēm ir robi sastāvā. Francijai tieši aizsardzība ir tā pozīcija, kas līdz galam nepārliecina. Jā, viņi diezgan daudz iesit vārtus, bet tajā pašā laikā diezgan daudz arī ielaiž.

Ja ņemam vērā, ka lielajos turnīros biežāk uzvar komandas, kurām ir stabila aizsardzība, tad Francija ir riskants variants, izdarot prognozes par nākamajiem čempioniem.

Bet, protams, mājas sienas dzīs uz priekšu, palīdzēs. Ja ejam prognozējamu ceļu, tad ceturtdaļfinālā Francija var tikties ar Spāniju. Kurš var pateikt, kura no komandām tiks tālāk?» norādīja Koscinkevičs.

Viņš nebūs pārsteigts, ja sacensību finālā iekļūs FIFA ranga pašreiz otrajā vietā esošā Beļģijas izlase, kas gan lielajos turnīros virsotnes vēl nav sasniegusi. Tiesa, komandas sastāvs ir ļoti labs un šī varētu būt reize, kad beļģi sasniedz lielas lietas. Beļģijas valstsvienība gan ielozēta visai smagā grupā kopā ar Īriju, Itāliju un Zviedriju.

Par «tumšajiem zirdziņiem» turnīrā uzskatāmas Austrija un Horvātijas izlase, kas allaž bijusi otrā ešelona favorīte. «Ja Horvātija izdzīvos vājprātīgi spēcīgajā D grupā, kurā spēlēs arī Spānija, Čehija un Turcija, tad tā var tālu tikt. Redzot Horvātijas sastāvu, mani nepārsteigs, ja tā aizkļūs līdz pusfinālam,» teica Koscinkevičs.

No Latvijas izlases grupas kvalifikācijas turnīrā Eiropas čempionātā piedalīsies Čehija, Turcija un Islande. Visas šīs komandas būs interesantas Latvijas futbola draugiem.

Tāpat interesanti būs skatīties uz Portugāli, Šveici un Ungāriju, ar kurām Latvijas valsts komandai būs spēkiem jāmērojas 2018. gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijā.

«Protams, futbola maratons būs baigais. Domāju, tādiem, kas nav izteikti futbola cilvēki, nebūs viegli. Ja dienā ir trīs spēles, tad trešajā dienā jau nedaudz zūd modrība, spēja futbolu sagremot pilnībā. Bet no astotdaļfināla spēles gan nevajadzēs sijāt. Būs viss kā vajag,» Koscinkevičs, kurš duetā kopā ar Anatoliju Kreipānu komentēs finālturnīra atklāšanas maču, kurā Francija spēlēs ar Rumāniju.

Pirms 2012. gada Eiropas čempionāta, kas norisinājās Polijā un Ukrainā, vēl nevienai izlasei šajā turnīrā nebija izdevies uzvarēt divas reizes pēc kārtas, bet togad to paveica Spānija. Šogad šī valsts vēlreiz var ieiet vēsturē, ne tikai izcīnot trešo titulu pēc kārtas, bet jau ceturto kopumā, kas arī nevienai izlasei līdz šim nav padevies.

Ar trim Eiropas čempionu tituliem Spānija un Vācija šobrīd ir viena otrai līdzās. Tomēr arī Vācijai kā pašreizējai Pasaules kausa īpašniecei noteikti ir ambīcijas pierādīt savu spēku un pārrakstīt vēsturi kontinenta meistarsacīkstēs.

Tā kā šoreiz Eiropas čempionātā piedalīsies līdz šim nebijis skaits komandu, turnīrā ir uzreiz piecas debitantes - Velsa, Ziemeļīrija, Slovākija, Albānija, Islande. Tiesa, sacensību formātam paliekot nemainīgam ar 16 dalībniecēm, šīm valstsvienībām tikai labvēlīgas apstākļu sakritības rezultātā izdotos iekļūt kontinenta finālturnīrā.

Bez Eiropas čempionāta debitantēm kvalifikācijas turnīrā pārsteidza vairākas izlases, piemēram, Anglija, kas pēc fiasko 2014.gada Pasaules kausā spēja atkopties un nākamajā atlases ciklā izcīnīja desmit uzvaras tikpat mačos, droši iegūstot pirmo vietu savā apakšgrupā un ceļazīmi uz Franciju. Šobrīd šī talantīgā izlase bez Spānijas un Vācijas tiek uzskatīta jau par vienu no galvenajām pretendentēm uz kontinenta spēcīgākās valstsvienības godu.

Drošībai līdzekļi netiek taupīti

Francija tiesības rīkot šā gada Eiropas čempionāta finālturnīru ieguva pirms sešiem gadiem. Bez šīs valsts pieteikumu organizēt sacensības iesniedza arī Turcija un Itālija, kā arī Norvēģija un Zviedrija, kas futbola svētkus bija gatavas rīkot kopā. Dažus mēnešus pirms finālturnīra norises vietas nosaukšanas Norvēģija un Zviedrija savu kandidatūru atsauca, kamēr izšķirošajā cīņā piedalījās Francija, Turcija un Itālija. Pirmajā kārtā nepietiekamu balsu skaitu saņēma itāļi, bet izšķirošajā balsojumā franči turkus apsteidza tikai par vienu balsi.

Neapšaubāmi lielu lomu nospēlēja arī tobrīdējais Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Mišels Platinī, kurš ir Francijas futbola leģenda. Tiesa, šobrīd viņš vairs savus prezidenta pienākumus pildīt nevar, jo plašo korupcijas skandālu dēļ ir saņēmis diskvalifikāciju no šā sporta veida. Tādējādi Platinī nebūs sastopams arī Eiropas čempionāta finālturnīrā, bet čempionu kausu uzvarētājiem pasniegs UEFA viceprezidents Anhels Marija Viljars no Spānijas.

Šajā Eiropas čempionātā spēles norisināsies desmit stadionos - Parīzē, Sendenī, Marseļā, Lionā, Lillē, Nicā, Tulūzā, Bordo, Sentetjēnā un Lansā.

Mačs par zeltu notiks Francijas nacionālajā stadionā, kas atrodas Sendenī piepilsētā un kas var uzņemt nedaudz vairāk par 81 000 cilvēku. Šajā arēnā norisinājās arī 1998.gada Pasaules kausa fināls, kad tieši Francija ar 3:0 pārspēja Brazīliju. «Stade de France» ir lielākais turnīra stadions, kamēr vēl virs 50 000 spējīgas uzņemt arēnas Marseļā (67 394), Lionā (59 286) un Lillē (50 186).

Ar valsts nacionālo stadionu «Stade de France» gan saistās arī kāds nepatīkams notikums. Tieši pie tā pagājušā gada novembrī notika vairāki teroristu organizēti sprādzieni, kad pārbaudes maču savā starpā aizvadīja Francija un Vācija. Kopumā šajos teroraktos tika nogalināti 130 cilvēki. Tieši rūpes par līdzīgiem atgadījumiem ir viens no iemesliem, kāpēc organizatori pastiprināti parūpējušies par drošību šajā finālturnīrā, jo par kārtību rūpēsies teju 100 000 policistu un apsargu. Arī daļa no 10 000 karavīru, kuri visā valsts teritorijā tika dislocēti pēc pagājušā gada džihādistu uzbrukumiem Parīzē, tiks izmantoti turnīra drošības stiprināšanai.

Aprīlī Francija apstiprināja 24 miljonus eiro lielu budžetu līdzjutēju zonu drošības nodrošināšanai.

Par uzvaru finālturnīrā čempione var saņemt līdz pat 27 miljoniem eiro

Eiropas čempionātā katra valstsvienība saņems arī prāvas naudas prēmijas. Katra no 24 izlasēm par dalību vien iekasēs astoņus miljonus eiro, kamēr par katru uzvaru vienība tiks pie miljona eiro, bet par neizšķirtu - pie 500 000 eiro. Pārvarot apakšgrupu turnīru, katra komanda saņems vēl papildu pusotru miljonu eiro, bet, iekļūstot ceturtdaļfinālā, - 2,5 miljonus eiro, kamēr pusfinālā šī summa pieaugs līdz četriem miljoniem eiro.

Savukārt finālā sacensību čempione papildus saņems astoņus miljonus eiro, kamēr otrajā vietā palikusī - piecus. Ir sarēķināts, ka, uzvarot visus mačus apakšgrupā un pēcāk kļūstot par Eiropas čempioniem, uzvarētāji kopumā tiks pie 27 miljoniem eiro.

Pirms četriem gadiem notikušajās meistarsacīkstēs šī summa bija mazāka - 23,5 miljoni eiro.

Viena no favorītēm Anglija uz finālturnīru vedīs šā Eiropas čempionāta jaunāko sastāvu - komandas 23 futbolistu vidējais vecums ir 25,39 gadi. Angļi uz Franciju atveduši arī turnīra jaunāko dalībnieku - uzbrucējs Markuss Rešfords, kurš šogad lieliski debitēja Anglijas granda Mančestras «United» rindās, atklāšanas dienā būs 18 gadus un 224 dienas vecs. Otra jaunākā vienība ar 25,43 gadiem ir Vācija, bet pirmo trijnieku noslēdz Šveice - 25,57 gadi.

Savukārt turnīra vecākā komanda ir Īrija, jo tās spēlētāju vidējais vecums ir 29,39 gadi. Vecākais turnīram pieteikts futbolists ir Ungārijas valstsvienības vārtsargs Gabors Kiraljs, kurš čempionāta pirmajā dienā būs 40 gadus un 70 dienas vecs. Ungārs un īru vārtsargs Šejs Givens var kļūt par pirmajiem četrdesmitgadniekiem šo sacensību vēsturē, kuri piedalījušies kādā no turnīra spēlēm.

Šā Eiropas čempionāta garākais futbolists būs rumāņu vārtsargs Kostels Pantilimons, kura augums ir 203 centimetri, kamēr šā turnīra īsākais futbolists ar 163 centimetriem būs Lorenso Insinje. Savukārt vidējos rādītājos visgarākā izlase ar 186 centimetriem būs Zviedrija, kamēr īsākā - Spānija ar 180 centimetriem.

Eiropas čempionāts atgriežas sākuma punktā - Francijā

Ar Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) zīmi šis būs 15. Eiropas čempionāta finālturnīrs, bet Francija kontinenta meistarsacīkstes uzņems jau trešo reizi. Tieši šajā valstī 1960.gadā notika pirmais turnīrs, kas gan ilga tikai piecas dienas. Toreiz par spēcīgākajiem Eiropā tika kronēti PSRS futbolisti. Savukārt otro reizi franči šāda līmeņa sacensības rīkoja 1984.gadā, un tieši mājiniekiem turnīrā izdevās triumfēt.

Turnīra pastāvēšanas laikā finālā spēlējušas 12 dažādas komandas, no kurām pie titula vismaz vienu reizi tikušas deviņas. Nopelniem bagātākās ar trim kontinenta čempionu tituliem ir Spānija un Vācija, bet divus ieguvusi Francija. Pa vienai reizei galveno trofeju virs galvas cēlušas PSRS, Čehoslovākijas, Itālijas, Nīderlandes, Dānijas un Grieķijas izlase.

Savukārt spēlētāju individuālo sasniegumu ziņā joprojām nepārspēts ir amatā joprojām esošais, bet nežēlastībā kritušais UEFA prezidents Mišels Platinī, kurš 1984.gadā Francijas izlases labā turnīra gaitā guva deviņus vārtus. Kopš tā gada nevienā turnīrā viens futbolists nav pratis iesist vairāk par pieciem vārtiem.

Eiropas čempionāta finālturnīrā 24 komandas sadalītas sešās apakšgrupās pa četrām katrā. Izslēgšanas turnīra pirmajai kārtai jeb astotdaļfinālam automātiski kvalificēsies divas labākās izlases, kā arī tajā iekļūs četras labākās trešo vietu ieguvējas.

Šajā Eiropas čempionātā kopumā tiks aizvadīta 51 spēle, kamēr pirms četriem gadiem, kad turnīrā piedalījās vēl 16 izlases, kopumā tika aizvadīts 31 mačs.

Visas Eiropas čempionāta spēles pārraidīs Latvijas Televīzijas (LTV) 7. kanāls, turklāt 45 no 51 spēles būs iespējams vērot tiešraidē.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams