Otrdien notiek Eiropas Parlamenta ārkārtas plenārsesiju, kurā tiek spriests par Lielbritānijas izstāšanās referenduma rezultātiem.

Sanāksmē piedalās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans-Klods Junkers, kā arī Eiropas Savienības Padomes prezidentūras pārstāvji.

Šodien ap plkst.13 pēc Latvijas laika sēdē plānots balsot par rezolūciju, kurā analizēs Lielbritānijas referenduma iznākumu un turpmākos pasākumus. Rezolūcijas saturs tiks apspriests arī ES valstu un valdību vadītāju sanāksmē, kura plānota trešdien.

Sagaidāms, ka politiķi apspriedīs arī Lielbritānijas spējas uzņemties ES prezidentūru 2017.gada otrajā pusē, kā tas līdz šim bija paredzēts, atklāja avots ES.

Lielbritānijas izstāšanos no ES atbalstījuši 51,9% referenduma dalībnieku, liecina paziņotie galīgie rezultāti. Savukārt 48,1% balsotāju iestājušies par valsts palikšanu blokā, informēja Apvienotās Karalistes Vēlēšanu komisija.

Par izstāšanos nobalsojuši 17,4 miljoni referenduma dalībnieku, bet par palikšanu ES - 16,1 miljons. Līdz ar to izstāšanās piekritēju balsu pārsvars ir nepilni 1,3 miljoni.

Neoficiālu sarunu nebūs, kamēr neiedarbinās izstāšanās mehānismu

Vācija, Francija un Itālija vienojušas, ka nebūs nekādu sarunu par nākotnes attiecībām ar Lielbritāniju, kamēr Londona nebūs oficiāli informējusi Eiropas Savienību par saviem plāniem izstāties no savienības, pirmdien paziņojusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Mēs vienojāmies, ka nebūs nedz neoficiālu, nedz oficiālu sarunu par Lielbritānijas izstāšanos, līdz nebūs iesniegts pieteikums par izstāšanos no Eiropas Savienības,» pēc sarunām ar Itālijas premjerministru Mateo Renci un Francijas prezidentu Fransuā Olandu paziņoja Merkele.

Tas nozīmē, ka Lielbritānija varēs sākt sarunas par jaunajām attiecībām ar ES tikai pēc tam, kad būs iedarbinājusi Lisabonas līguma 50.pantu, lai izstātos no bloka.

Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns iepriekš pirmdien paziņoja, ka Lielbritānijai vajadzētu iedarbināt šo pantu tikai tad, kad būs «skaidrs redzējums» par tās turpmākajām attiecībām ar bloku.

Pēc sarunām ar Olandu un Renci Merkele arī pavēstīja, ka Vācija, Francija un Itālija mēģinās dot «jaunu impulsu» Eiropas Savienībai.

«Mēs ierosināsim mūsu ES kolēģiem dot jaunu impulsu (..) tuvākajos mēnešos,» sacīja Merkele, piebilstot, ka jauns stimuls nepieciešams tādās nozarēs kā aizsardzība, ekonomiskā izaugsme un konkurētspēja.

ES samita priekšvakarā Merkele aicināja uz vienotību un sadarbību. Viņa uzsvēra, ka nedrīkst būt nekāds nedrošības periods, un ES ir jāpretojas «centrifūgas spēkiem» citās valstīs, kur tie spiež uz ES pamešanu.

Olands izteicās vēl tiešāk, aicinot Lielbritāniju netērēt laiku un sākt procesu, lai izstātos no ES. Viņš uzsvēra, ka visu iesaistīto pušu interesēs ir virzīties uz priekšu ātri.

«Būt atbildīgam nozīmē netērēt laiku - netērēt laiku ar jautājumu par Lielbritānijas aiziešanu, arī netērēt laiku, liekot lietā jaunus stimulus, kas mums nepieciešami Eiropas Savienībai,» paziņoja Olands.

«Jo nekas nav ļaunāks par nedrošību,» viņš piebilda. «Nedrošība bieži rada iracionālu uzvedību. Nedrošība arī liek finanšu tirgiem uzvesties iracionāli,» paziņoja Olands.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO