Vājās veselības aprūpes dēļ Latvijā ir viens no zemākajiem mūža ilgumiem Eiropas Savienībā. Tā brīdina Latvijas Banka šodien publiskotajā koncepcijā par obligāto veselības apdrošināšanas ieviešanu. Situācijā, kad Latvijā principā jau darbojas maksas medicīna, tikai iesaistot gan valsti, gan privātos apdrošinātājus, iespējams visiem iedzīvotājiem nodrošināt vismaz to, ko valsts solījusi aprūpes grozā, taču - slimos gaida vēl viens maksājums.

Veselības ministre vēl nav gatava pateikt iedzīvotājiem, ka viņus sagaida vēl viens maksājums

79 gadi sievietēm un 69 gadi vīriešiem. Tāds ir sagaidāmais vidējais mūžs Latvijā, kur rindas pie ārsta ir garas, uz izmeklējumiem jāgaida mēnešiem, bet uz dažām operācijām – gadiem ilgi. Vidēji Eiropā sievietes dzīvo piecus gadus ilgāk, vīrieši – deviņus gadus ilgāk nekā pie mums.

Uldis Rutkaste, LB vadošais ekonomists - Latvija ir pēdējā vietā Eiropā. Cilvēkresurs ir problēma, emigrācija, demogrāfija un pie tā visa vēl vāja veselības aprūpe nākotnē.

Tieši tādēļ Latvijas Banka šodien publisko savu redzējumu par to, ka

tikai ieviešot obligāto veselības apdrošināšanu pilnīgi visiem, iespējams nozarei piesaistīt trūkstošos 300 miljonus eiro vismaz.

Strādājošiem sava veselība būtu jāapdrošina pašiem vai polisi pirktu darba devējs.

Latvijas Banka plāno, ka polises cena varētu būt 300 eiro gadā jeb 25 eiro mēnesī, pensionārus, invalīdus, bērnus apdrošinātu valsts. Šāda kardināla finansējuma maiņa esot vienīgās zāles slimajai sistēmai, nešaubās ekonomisti.

Anda Čakša, veselības ministre - Vai mēs esam gatavi pateikt saviem iedzīvotājiem, ka ir jāmaksā vairāk?

Latvijas Bankā uzskata, ka valstī jau šobrīd ir maksas medicīna un

Latvijas iedzīvotāju privātie izdevumu veselības aprūpei ir tik pat lieli kā vidēji Eiropā, Latvija šajos datos atrodas starp Francijas, Beļģijas un Somijas iedzīvotājiem.

Tikmēr valsts pati nozarei atvēl vismazāk no visām dalībvalstīm. Pie tam – apdrošināšana būs solidāra un veselais maksās par slimo, nevis kā tagad, kad privātpersona polisi pērk tad, ja paredzama operācija. Tāpat beidzot nozare saņems naudu no aplokšņu algu saņēmējiem, kas nemaksā nodokļus no visiem ienākumiem.

Čakša - te jūs mani ieliekat dilemmā, es nevaru kā ministre pateikt, ka kādam tagad nebūs tāda aprūpe kā visiem.

jaut. - Bet aplokšņu algu saņēmēji dzīvo uz to rēķina, kas maksā nodokļus no visa?

Čakša - Jā, es zinu, ir jādomā, kā to risināt.

Rutkaste - Protams, pērkot šīs polises, mēs ievērojami samazinātu ēnu ekonomiku un tas dotu pienesumu visai nozarei.

Par šo Latvijas bankas piedāvāto koncepciju gaidāmas asas diskusijas.

Arī premjers ir noteicis, ka līdz rudenim jābūt skaidrībai par to, kā turpmāk Latvijā notiks veselības aprūpes finansēšana

un ministrijā strādā gan pie pakalpojumu patiesās cenas, gan pakalpojuma groza definēšanas.

Lasīt un pievienot komentāru

JAUNĀKIE VIDEO