Lai arī Zikas vīruss tika atklāts jau 1947.gadā Āfrikā, tā bīstamība apzināta vien pērn, kad Latīņamerikā notika tā uzliesmojums, pēc kura sāka dzimt bērni ar mikrocefāliju jeb pārmērīgi mazu galvu un smadzenēm. Kopš pērnā gada Brazīlijā reģistrēti vairāk nekā 1200 jaundzimušo ar šī vīrusa izraisītajām sekām. Tā kā Riodežaneiro no 5.līdz 21.augustam norisinās Vasaras olimpiskās spēles, tad Zikas vīruss kļuvis par satraukuma iemeslu gan spēļu apmeklētājiem, gan dalībniekiem. Baidoties inficēties, no dalības Olimpiskajās spēlēs atteicās slavenie tenisisti Milošs Raoničs no Kanādas, čehs Tomāšs Berdihs un rumāniete Simona Halepa, kā arī pasaules ranga golfa līderis austrālietis Džeisons Dejs.

Lai arī Brazīlijā šobrīd ir ziema, kas nozīmē, ka laikapstākļi ir vēsāki un sausāki, moskītu populācija ir mazāka un līdz ar to sarūk arī risks inficēties, tomēr tas nav izslēgts. Tieši tāpēc Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ir izstrādājis speciālu ziņojumu, kurā pieejama informācija visiem, kas dodas uz Riodežaneiro, lai pasargātu sevi no inficēšanās.

Tā kā pret Zikas vīrusu nav ne vakcīnas, ne zāļu, tad izsargāšanās pasākumi, kas jo īpaši jaņem vērā pa dienu, kad moskīti ir visaktīvākie, ir gaužām primitīvi,

proti, jāizmanto līdzekļi moskītu atbaidīšanai, jānēsā apģērbs ar garām piedurknēm un garās bikses, bet guļot – gan dienā, gan naktī – jāizmanto moskītu tīkls un gaisa kondicionieris.

Slimības izpausmes ir līdzīgas gripai

– drudzis, izsitumi, locītavu sāpes, galvassāpes, acu sāpes, iekaisušas acis, vemšana un neiroloģiskas komplikācijas. Simptomi ilgst no dažām dienām līdz divām nedēļām, un smagākos gadījumos nepieciešama arī hospitalizācija. Zikas vīrusa izraisītās slimības simptomus var atvieglot, dzerot daudz šķidruma, lai izvairītos no organisma atūdeņošanās, un lietojot pretdrudža un pretsāpju medikamentus.

Lai arī vīrusa izraisītā slimība nav nāvējoša, tā atstāj sekas, kas ne vienmēr ir prognozējamas. Īpaši bīstams šis vīruss ir grūtniecēm,

jo tā ietekmē auglim var attīstīties mikrocefālija. Tiesa, vēl aizvien nav skaidrs, cik bieži un kādā grūtniecības periodā tas notiek. Informācija Amerikas Slimību profilakses un kontroles centru mājaslapā liecina, ka tiek veikti pētījumi, lai noteiktu, cik tieši ilgi Zikas vīruss saglabājas spermā, jo esot pierādījumi, ka spermā tas paliek «dzīvs» ilgāk nekā citos ķermeņa šķidrumos – vaginālajos izdalījumos, urīnā un asinīs.

Baiļojoties, ka varētu inficēties ar Zikas vīrusu un nodot to tālāk saviem iespējamajiem nākotnes bērniem, britu tāllēcējs Gregs Razerfords pirms došanās uz Riodežaneiro sasaldēja savu spermu. Šī iemesla dēļ ģimene pieņēma arī lēmumu, ka Razerforda sieva Sūzija un dēls Milo paliks mājās, nevis dosies atbalstīt tēvu Olimpiskajās spēlēs, raksta «The Guardian».

Vīrusa pārnēsātāji ir «Aedes» ģints odi - «Aedes aegypti» un «Aedis albopictus». Kā ziņoja interneta medijs «The Independent», tad Brazīlijas pētnieki Zikas vīrusa klātbūtni šovasar konstatējuši arī parastajiem dzēlējodiem («Culex mosquitoes»). Tiesa, Zikas vīrusa klātbūtne vēl nenozīmējot, ka dzēlējodi infekciju varētu nodot tālāk. Iegūtie dati tikšot izmantot turpmākiem pētījumiem, lai noskaidrotu dzēlējodu lomu Zikas vīrusa izplatīšanā. Tāpat ir arī pierādījumi par inficēšanos seksuāla kontakta laikā, kā arī nododot asinis.

Atrodoties reģionā ar Zikas vīrusa izplatību, stājoties seksuālos kontaktos noteikti jāizmanto prezervatīvs, un tas jādara arī vēl vismaz astoņas nedēļas pēc atgriešanās. Ja parādās simptomi, tad prezervatīvs jālieto vēl sešus mēnešus pēc simptomu izbeigšanās, lai izvairītos no vīrusa nodošanas tālāk partnerim.

Ir konstatētas arī pazīmes, ka cilvēkiem, kuri izslimojuši Zikas vīrusa infekciju, ir paaugstināts risks sasirgt ar autoimūnu neiroloģisku slimību, sauktu par Gijēna-Barē sindromu

(Guillain-Barré). Tā ir reta slimība, kad cilvēka imūnsistēma «uzbrūk» organisma nervu šūnām, izraisot muskuļu vājumu un dažreiz arī paralīzi. Simptomi var ilgt no dažām nedēļām līdz vairākiem mēnešiem. Lai arī lielākoties cilvēkiem izdodas pilnībā atveseļoties, ir gadījumi, kad bojājumi ir neatgriezeniski, kā arī iestājas nāve, liecina informācija Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) ziņo, ka

2016.gada 3.augustā par Zikas vīrusa inficēšanās gadījumiem no moskītiem ir informējušas 68 valstis un teritorijas.
Šī gada maijā PVO ziņoja, ka pastāv zems līdz vidējs risks, ka Zikas vīruss varētu izplatīties Eiropā.

Augsta inficēšanās iespēja tika novērtēta pāris teritorijās, kur ir slimību pārnēsājošie «Aedes aegypti» odi, bet tikai tādā gadījumā, ja veselības iestādes neveiks pasākumus, lai apkarotu šos insektus un atklātu infekcijas gadījumus. Šo teritoriju vidū ir Portugālei piederošais Madeiras arhipelāgs Atlantijas okeānā, kā arī Krievijas un Gruzijas piekrastes reģioni Melnās jūras ziemeļaustrumos.

PVO arī norādīja, ka 18 valstīs, kuras lielākoties atrodas Vidusjūras reģionā, pastāv vidēji liels risks Zikas vīrusa izplatībai, jo tajās ir sastopami «Aedes albopictus» odi, kas ir potenciāli vīrusa pārnēsātāji. Šajā grupā ir arī Francija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Spānija un Turcija.

Tiesa, jūlijā BBC ziņoja par kādu sievieti Spānijā, kas pārslimojusi Zikas vīrusu un dzemdējusi mazuli ar mikrocefāliju. Tas tiek uzskatīts par pirmo gadījumu Eiropā, kad pasaulē nācis «Zikas vīrusa bērniņš». Lai arī mikrocefālija tika konstatēta jau grūtniecības laikā, vecāki bērnu izlēma tomēr paturēt. Bērns nāca pasaulē ar ķeizargrieziena palīdzību 40.grūtniecības nedēļā, un ārsti viņa stāvokli komentēja kā «normālu un stabilu».

Amerikas eksperti no Nacionālā veselības institūta apgalvo, ka Zikas vakcīnas izmēģinājumi, iespējams, sāksies šī gada septembrī. Atkarībā no rezultātiem, plašāki izmēģinājumi varētu turpināties 2017.gada sākumā. PVO jau iepriekš norādījusi, ka vakcīnas izstrādāšanai, visticamāk, būtu nepieciešams vismaz gads. Tikmēr ceļotājiem jāievēro visi iespējamie drošības pasākumi, lai pasargātu sevi no uzliesmojošās un līdz galam neizpētītās tropu sērgas.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams