Nododot olimpisko karogu 2020.gada olimpisko spēļu mājvietai Tokijai, svētdien Riodežaneiro tika svinīgi noslēgtas 31.Vasaras olimpiskās spēles. Olimpisko spēļu noslēguma ceremonija sākās ar Brazīlijai raksturīgiem priekšnesumiem un mūziku, bet pēc tam bērnu koris nodziedāja Brazīlijas himnu, un tika pacelts rīkotājvalsts karogs. Vietējai mūzikai skanot sākās valstu karogu parāde, kurā sarkanbaltsarkano ar airētājam raksturīgu plašu vēzienu ienesa Latvijas smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs.

Karognesējiem sekoja valstu sportisti, kuri jautrā noskaņojumā iegāja stadionā. Atlēti iemūžināja parādi, medaļnieki dižojās ar izcīnītajām godalgām, sportisti uzņēma «selfijus» un mēģināja sevi atrādīt kameru priekšā.

Tomēr trīs sportisti vēl nevarēja priecāties par saņemtajām medaļām, jo noslēguma ceremonijā notika tradicionālā maratonistu apbalvošana. Svētdien 42,195 kilometru garās distances finišu pirmais šķērsoja Eliuds Kipčoge, kuram par godu tika atskaņota Kenijas himna.

Noslēguma ceremonijā tika sveikti arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) Sportistu komisijā ievēlētie atlēti. Sportistu komisijā tika ievēlēta vācu paukotāja Brita Heidemane, ungāru peldētājs Daniels Gjurta, Krievijas kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva un Dienvidkorejas galda tenisists Rju Sinmins.

Pēc tam tika atskaņota olimpisko spēļu dzimtenes Grieķijas himna, bet turpinājumā, atskanot olimpiskajai himnai, tika nolaists un iznests no stadiona arī olimpiskais karogs.

Turpinājumā Riodežaneiro mērs Eduārdu Paišs nodeva simbolisko olimpisko karogu SOK prezidentam Tomasam Baham, kurš savukārt to tālāk nodeva Tokijas pašvaldības vadītājas Juriko Koikes rokās.

Pēc tam sekoja Tokijas priekšnesumi un pašā noslēgumā arī SOK prezidenta uzruna, kurā Bahs atzina, ka šīs bijušas brīnišķīgas olimpiskās spēles brīnišķīgā pilsētā.

«Paziņoju 31.Vasaras olimpiskās spēles par noslēgtām. Saskaņā ar tradīcijām, aicinu visu pasaules jaunatni pulcēties, lai pēc četriem gadiem Tokijā svinētu 32.Vasaras olimpiskās spēles. Uz redzēšanos, Riodežaneiro!,» uzrunu noslēdza Bahs.

Pēc Baha atvadu vārdiem mierīgas mūzikas ritmos tika nodzēsta olimpiskā uguns, bet pēc skumjā mirkļa sekoja uguņošana un karnevāls.

Tiesa, svinīgais pasākums gan nespēja aizpildīt Marakanas stadiona sēdvietas, kā tas bija futbola turnīra finālā, kur uzvaru pēcspēles sitienu sērijā svinēja mājiniece.

Vērienīgais sporta forums neiztika bez dažādiem skandāliem. Tā laikā vairāki sportisti tika apsūdzēti uzbrukumos olimpiskā ciemata apkalpojošā personāla darbiniecēm. Sūdzības no sportistiem, mediju pārstāvjiem tika dzirdētas arī par pašu olimpisko ciematu.

Tāpat Rio uzdarbojās biļešu spekulanti, vairāki sportisti tika pieķerti dopinga lietošanā.

Latvijas olimpiskajā sastāvā bija iekļauti 34 sportisti, taču uz starta devās 32 no viņiem, jo šķēpmetēja Līna Mūze traumas dēļ uz Riodežaneiro nemaz nedevās, bet skrējējam Valērijam Žolnerovičam savainojums liedza dalību svētdien gaidāmajā maratona distancē.

Latvijas delegācija bija tuvu medaļai, taču svarcēlāja Rebeka Koha un daudzcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa palika tūlīt aiz goda pjedestāla. Tikai 18 gadus vecajai Kohai svara kategorijā līdz 53 kilogramiem līdz bronzas medaļai pietrūka vien divu kilogramu, savukārt Ikaunieci-Admidiņu pēc septiņcīņas maratona no trešās vietas šķīra 36 punkti.

Sacensību pirmspēdējā dienā līdzjutējus iepriecināja smaiļotājs Aleksejs Rumjancevs, kurš 200 metru distancē palika piektais, izcīnot trešo augstāko vietu Latvijas komandā. Viņš no pjedestāla atpalika par 0,229 sekundēm.

Tikmēr astotās vietas ieguva cīkstone Anastasija Grigorjeva un svarcēlājs Artūrs Plēsnieks, taču no abiem šajā Olimpiādē tika gaidīts vairāk, un arī abi sportisti pēc saviem startiem pauda nožēlu, ka nav izdevies piepildīt savus mērķus.

Pamatīgu vilšanos līdzjutējiem sagādāja Latvijas labākais pludmales volejbola duets, jo Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš nespēja pārvarēt apakšgrupu turnīra barjeru, netiekot izslēgšanas spēlēs, olimpisko turnīru līdz ar to noslēdzot dalītā 19.vietā.

Tāpat neveiksmes vajāja Latvijas BMX braucējus, jo divkārtējais olimpiskais čempions Māris Štrombergs, kā arī Edžus Treimanis sacensības beidza jau ceturtdaļfināla fāzē. Savukārt Latvijas labākā tenisiste Jeļena Ostapenko savu olimpisko debiju noslēdza jau pēc pirmās cīņas, dāmu vienspēlēs atzīstot titulētās austrālietes Samantas Stosuras pārākumu.

Medaļu kopvērtējumā pārliecinoši triumfēja ASV olimpieši, kuri kopumā izcīnīja 121 medaļu, no kurām 46 zelta, 37 sudraba un 38 bronzas.

Par medaļām Riodežaneiro cīnījās vairāk nekā 10 500 sportisti, kuri sadalīja 306 godalgu komplektus 28 sporta veidos. Šajās olimpiskajās spēlēs programmā atgriezās golfs un regbijs-7. Abi sporta veidi starp olimpiskajiem bija pagājušā gadsimta sākumā, bet iespēju atgriezties ieguva 2009.gadā.

Riodežaneiro ir pirmā pilsēta Dienvidamerikā, kura ieguvusi tiesības rīkot olimpiskās spēles. Tomēr tā saņemt iespēju organizēt četrgades lielāko sporta notikumu mēģināja arī iepriekš - pirmo reizi tas notika, gatavojoties 1936.gada olimpiskajām spēlēm, kas rezultātā notika Berlīnē. Vēlāk Riodežaneiro kā kandidātpilsēta startēja arī 2004. un 2012.gada spēlēm, tomēr tiesības organizēt olimpiskās spēles Brazīlijas metropole ieguva tikai 2009.gadā, izcīnot iespēju rīkot 31.Vasaras olimpiskās spēles 2016.gadā un apsteidzot trīs citas kandidātpilsētas - Čikāgu, Madridi un Tokiju.

Galvenais olimpiskais stadions - Marakanas stadions - pilsētā tika uzbūvēts jau pirms aptuveni 70 gadiem, to atjaunojot pirms 2014.gadā aizvadītā Pasaules kausa futbolā.

Riodežaneiro olimpiskās spēles sāksies dopinga skandālu ēnā, jo jūlijā publicētajā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās komisijas ziņojumā norādīts, ka Krievijas valsts iestādes izstrādājušas un organizējušas sistēmu, ar kuras palīdzību tika slēptas krievu sportistu pozitīvās dopinga analīzes 2014.gada Soču Ziemas olimpiskajās spēlēs un 2013.gada pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas notika Maskavā.

Krievijas olimpiskajā delegācijā sākotnēji tika iekļauti 387 sportisti, taču dopinga skandāls šīs komandas ievērojami paretinājis, no sacensībām diskvalificējot 68 vieglatlētus.

Kopš neatkarības atgūšanas Latvija medaļas guvusi katrās Vasaras olimpiskajās spēlēs, turklāt tikai 1996.gadā Atlantā nācās samierināties ar vienu godalgu.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams