Jau dzīves laikā cildināta par labajiem darbiem un dēvēta par svēto, svētdien Māte Terēze svēto kārtā tiks iecelta oficiāli. Romas katoļu baznīca lēmumu par viņas kanonizēšanu pieņēmusi netipiski agri - vien 19 gadus pēc viņas nāves, vēsta «Reuters». Tikmēr Indijā, kur albāņu izcelsmes sieviete pavadījusi lielu daļu savas dzīves, turpina darboties viņas sekotāji, un viņas klātbūtne jūtama daudzos valsts nostūros - piemiņas plāksnēs, sienu gleznojumos un galvenokārt viņas dibinātajās labdarības organizācijās.

Māte Terēze, kura ir arī Nobela miera prēmijas ieguvēja, bijusi viena no ietekmīgākajām sievietēm Katoļu baznīcas divu gadu tūkstošu senajā vēsturē. Lielu atzinību dzīves laikā viņa izpelnījās par savu labdarības darbu nabadzīgajos rajonos Indijas pilsētā Kolkātā.

Sagaidāms, ka uz svinīgo kanonizēšanas pasākumu pie Svētā Pētera bazilikas varētu ierasties simtiem tūkstošu ticīgo.

Neskatoties uz to, ka Māte Terēze gan dzīves laikā, gan pēc nāves daudz kritizēta, viņa Katoļu baznīcā plaši tiek uzskatīta par piemēru nesavtīgam dzīvesveidam un palīdzēšanai cilvēkiem. «Arī mūsdienu kultūrā viņa ir simbols labestībai, laipnībai un labdarībai. Filmās un grāmatās nereti izskan frāze: Vai tu domā, ka es esmu kāda Māte Terēze [parasti noraidot iespēju kaut ko darīt tā pat vien bez atlīdzības],» stāsta Braiens Kolodječuks, viens no priesteriem, kas virzījis kampaņu par Mātes Terēzes kanonizēšanu.

Tikmēr Mātes Terēzes kritiķi norāda, ka viņa maz darījusi, lai kā ietekmīga persona vērstos pret nabadzības cēloņiem. Mūsdienās daži ļaudis pat saka, ka viņa ar savu tēlu glorificējusi nabadzību. Tāpat nereti kritizētas viņas vadītās palīdzības mājas smagi slimajiem un mirstošajiem. 1991. gadā kāds britu medicīnas žurnāls veica pētījumu, pēc kura apgalvoja, ka Mātes Terēzes vadītajā aprūpes namā strādā mazkvalificēts darbaspēks, kā dēļ netiek atpazītas slimības, kuras patiesībā būtu viegli ārstējamas.

Par spīti tam Indijā viņas darbam ir tūkstošiem atbalstītāju. Kaut arī Māte Terēze dzimusi Albānijā, daudzi vietējie jūtas lepni par viņas kanonizēšanu. «Savu dzīvi viņa pavadīja, strādājot Indijas sabiedrības trūcīgo ļaužu labā. Kad šāda persona tiek iecelta svēto kārtā, ir tikai dabiski, ka indieši jūtas lepni,» izteicies Indijas premjerministrs Šri Narendra Modi.

Terēze šķīrās no dzīves 1997.gada 5.septembrī 87 gadu vecumā. Māte Terēze, īstajā vārdā Anjeze Gondža Bojadžiu, dzimusi 1910. gada 26. augustā. 16 gadu vecumā viņa kļuva par mūķeni, 1929. gadā pārcēlās uz Indiju un dibināja savu Žēlsirdības misionāru reliģisko ordeni.

Romas Katoļu baznīcai patlaban ir vairāk nekā 10 000 svēto, daudzi no kuriem šādā kārtā tika iecelti vairākus gadu simtus pēc savas nāves. Baznīca pasteidzinājusi ierasto kārtību, un viena no 20. gadsimta pazīstamākajām personībām svēto kārtā tiks iecelta 19 gadus pēc nāves.

Katoļu baznīcā, lai personu ieceltu svēto kārtā, nepieciešami divi «apstiprināti» brīnumi. Viens brīnums nepieciešams, lai apstiprinātu personas beatifikāciju jeb pasludināšanu par svētīgu, bet iecelšanai svēto kārtā nepieciešami divi brīnumi.

Pirmais brīnums Terēzei tika piedēvēts jau 2002.gadā, un uz Terēzes beatifikācijas ceremoniju Romā 2003.gadā ieradās vairāk nekā 300 000 cilvēku.

Otrais brīnums mūķenei tika piedēvēts decembrī, kad pāvests Francisks apstiprinājis Vatikāna kanonizācijas komitejas atradumu, kas piedēvē mūķenei kāda vīrieša izdziedināšanu no smagas smadzeņu slimības.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams