Cauri kapiem, kur atdusas Latvijas lielie dižgari un valsts pamatlicēji, Rīgas dome iecerējusi izbūvēt jaunu tramvaja līniju, vēsta sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Domē šāds projekts jau atbalstīts, un tas paredz attīstīt Skanstes rajonu kā jaunu dzīvojamo masīvu, tāpēc nepieciešamas sliedes arī caur kapiem un gar kapličām.

Paredzēts, ka jaunā tramvaja līnija sāksies pie Krišjāņa Barona un Pērnavas ielas krustojuma, un tālāk, virzienā uz ziemeļiem, sasniegs Skanstes ielu, daļu maršruta būvējot cauri kapiem.

Saistībā ar šiem plāniem sākusies arī cīņa par kultūrvēsturisku objektu saglabāšanu Lielajos kapos Rīgā. Par kultūras mantojuma glabāšanu atbildīgā Valsts pieminekļu aizsardzības

inspekcija (VKPAI) neiebilst pret tramvaja būvniecību šajā rajonā, taču norāda, ka kapus postīt nav pieļaujams.
Lielajos kapos apbedīti tādi dižgari un valsts pamatlicēji kā Krišjānis Barons, Andrejs Pumpurs, Krišjānis Valdemārs un citi Latvijai nozīmīgi cilvēki.

Padomju laikos, aizbildināmies ar pilsētas attīstību, kapus stipri izpostīja.

Pašreiz par to apsaimniekošanu atbild Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca, kura kultūrvēsturiskā mantojuma glabāšanā un kopšanā lielas pūles līdz šim nav ieguldījusi, tāpēc apsvērta ideja Lielos kapus nodot pašvaldības valdījumā, un iecere Rīgas domi stipri ieinteresējusi.

Šī iecere satraukusi rīdziniekus, un

vairāk nekā 300 cilvēku apvienojušies domubiedru grupā «Lielo kapu draugi» internetā.
«Nu, te tagad mauks pāri ar buldozeriem, kārtīgi, kokus pa tīro. Kapenes, kapus ārdīsim, kauli ies atkal pa gaisu.

Man liekas, jebkuram domājošam cilvēkam saraujas gan sirds, gan dvēsele. Un tā cerība ir tāda, ka kaut maza dzirksts vēl veselā saprāta šiem cilvēkiem ir un ka tomēr attapsies un saņemsies, ka nevar tramvaju dzīt pār līķiem,» sarunā ar «Latvijas radio» sašutumu paudis Andris Gobiņš.

Gobiņš no «Lielo kapu draugu» grupas atgādina, ka arī

padomju laikos kapi tika faktiski iznīcināti attīstības vārdā.

Turklāt pašlaik iedzīvotāju, kas konkrēto maršrutu varētu izmantot savās ikdienas gaitās, Skanstē faktiski neesot.

Rīgas domē informē, ka

idejiski projekts jau atbalstīts un tā tehniskā puse tiks izstrādāta oktobrī.
Iespēja apgūt Eiropas naudu un cerība, ka Skanstes rajonā varētu attīstīties dzīvojamie masīvi, ir divi galvenie iemesli tramvaja līnijas iecerei.

«Skanstes iela tiešām šobrīd iet tādā attīstības virzienā, to mēs jau šobrīd redzam. Gan dzīvojamie masīvi ir, gan Arēna Rīga, un bankas tur atrodas, un ir plānotas vēl daudzas citas iestādes, un arī jauni dzīvojamie masīvi varētu parādīties šajā rajonā. Šī te pieejamā summa ir gandrīz vai 100 miljoni, no kuriem 70 miljoni varētu nākt no kohēzijas fonda un apmēram 30 miljoni būtu līdzfinansējums, kas būtu jāsniedz «Rīgas satiksmei,» skaidro «Rīgas satiksmes» pārstāvis Viktors Zaķis.

Līdz 17.oktobrim taps zināms, vai Eiropa piešķirs projektam nepieciešamo finansējumu.

Lielie kapi ir valsts kultūrvēsturisks objekts.

Pēc VKPAI domām, konkrētajā gadījumā jāņem vērā ne tikai tas, ka kapi ir kultūras piemineklis, bet arī ētiskie apsvērumi.

Tāpēc jau pirmajās sarunās ar projekta autoriem aicināts rast risinājumu sliežu ierīkošanai tā, lai neciestu kapi. «Es esmu pārliecināts, ka šo jautājumu var atrisināt, atrodot kompromisu tādu, ka necieš kultūrvēsturiskais mantojums un nedrīkst pieļaut, ka mantojums tiktu traumēts,» saka inspekcijas vadītājs Juris Dambis.

Tā kā līdz tehniskā projekta izstrādei vēl esot pietiekami daudz laika,

kultūras sargi sola darīt visu iespējamo, lai ceļš mestu līkumu Lielajiem kapiem.
Lasīt un pievienot komentāru
TĒMAS
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams