Pašlaik Latviju pametuši teju visi uzņemtie bēgļi, taču valsts nav plānojusi atkāpties no saistībām, kuras uzņēmusies. Vienlaikus, ja bēgļiem netiks nodrošināta mājvieta, iespēja strādāt, ir bažas, ka viņi varētu radīt draudus sabiedriskajai kārtībai un drošībai, intervijā TVNET atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Kozlovskis skaidroja, ka Iekšlietu ministrijai pašlaik nav zināms, kurp devušies vairāk nekā 20 bēgļi, kuri tika uzņemti.

«Saņemot bēgļu vai alternatīvo statusu, tiek iegūtas teju līdzvērtīgas ceļošanas tiesības kā Latvijas pilsoņiem un viņi brīvi var pārvietoties Eiropas Savienībā. Līdz ar to viņiem nav jāatskaitās, kur viņi tieši atrodas. Ir skaidrs, ka var veidoties situācija un viņi ir jāuzņem atpakaļ, ja viņi pieprasītu patvērumu kādā citā valstī, tad saskaņā ar regulējumu viņi ir jāuzņem atpakaļ. Otrs gadījums – ja viņi nonāktu konfliktā ar likumu, piemēram, mēģinātu nelegāli strādāt, tad arī šādā gadījumā viņi tiktu nodoti atpakaļ Latvijai,» klāstīja ministrs.

Bēgļiem, kuri tiktu nodoti atpakaļ Latvijai, nekādas sankcijas piemērot nevar. Taču, ņemot vērā, ka pabalsts tiek maksāts noteiktu laiku – līdz vienam gadam, bēglis, kurš nosūtīts atpakaļ uz Latviju, var palikt pilnīgi bez nekādiem līdzekļiem, dzīvesvietas, kā arī iemaņām, kuras varētu gūt ar mentoru starpniecību.

Vienlaikus paredzētas izmaiņas, kas skars bēgļus no nākamā gada. «Būs noteikts, ka pirmais viņu solis būs reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā un piedalīties kopā ar mentoru visās programmās, ko piedāvā aģentūra, un tas mērķis ir – ja viņi nepiedalās darba meklēšanas procesā, tad viņiem šis pabalsts netiek maksāts,» skaidroja ministrs.

Lai arī ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane nesen norādījusi, ka bēgļu pabalsta samazināšana bijusi kļūda, iekšlietu ministrs norāda, ka ir samērā grūti pateikt, vai arī iepriekš esošā pabalsta apmērs ļautu bēgļiem atrast savu pirmo mājokli Latvijā.

«Ja mēs skatāmies uz citām valstīm, tad tur pabalsti arī nav lieli, piemēram, Igaunijā, taču tur aktīvi iesaistās pašvaldības un mājokļa jautājums tiek aktīvi risināts. Tāpēc manā skatījumā ir ļoti būtiski nodrošināt to, lai tiktu atrasta dzīvesvieta un pēc tam darba vieta,» pauda ministrs un paskaidroja, ka Igaunijā vienam bēglim tiek maksāts 130 eiro liels pabalsts.

Neskatoties uz to, ka teju visi bēgļi Latviju ir pametuši, valsts turpinās uzņemt bēgļus. Vienlaikus ministrs gan norāda, ka nepieciešams strādāt pie tā, lai bēgļiem, kuri tiek uzņemti, tiek atrasta mājvieta un darbs, citādi bēglis bez darba, apstākļu spiests var radīt arī draudus sabiedriskajai kārtībai, drošībai.

«Tas man kā iekšlietu ministram rada zināmas bažas par to, ka tas varētu radīt zināmas problēmas sabiedriskajai kārtībai, drošībai, jo mēs esam pārvietojuši personas ļoti tuvu iepriekš definētajam profilam – ģimenes ar bērniem, mazgadīgiem bērniem - un ir jāsaprot, ja šāda ģimene nonāk uz ielas, tad ģimenes galvai ir jārūpējas par bērniem, taču, ja nav nekāda atbalsta, tad ir jautājums, kā viņš to izdarīs,» klāstīja ministrs.

Paredzēts, ka Latvija divu gadu laikā uzņems 531 patvēruma meklētāju - 2015.gada 20.jūlija ārkārtas ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmes vienošanās paredz, ka mūsu valsts turpmāko divu gadu laikā uzņems 250 personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība (50 personas no trešajām valstīm, bet 200 personas no Itālijas un Grieķijas). Saskaņā ar šā gada sākumā panākto vienošanos Latvija 50 personas uzņems no Turcijas.

Savukārt 2015.gada 22.septembra ES Tieslietu un iekšlietu ministru padomes vienošanās paredz, ka Latvija turpmāko divu gadu laikā no Itālijas un Grieķijas uzņems papildus 281 personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Latvijas Televīzijas raidījums «Aizliegtais paņēmiens» iepriekš ziņoja, ka no 23 bēgļiem, kurus valsts uzņēmusi ES bēgļu pārvietošanas programmā un kuri ieguvuši patvēruma statusu, 21 cilvēks jau ir Vācijā. Tā dēvētajā bēgļu uzņemšanas plānā iesaistītās institūcijas oficiāli par bēgļu aizbraukšanu neesot informētas.

Savukārt Robežsardzes informācija liecina, ka šogad par nelikumīgu «zaļās» robežas šķērsošanu aizturētas 37 personu grupas, kopumā vismaz 270 robežpārkāpēji, starp tiem 176 Vjetnamas pilsoņi un 35 personu pārvietotāji. Pērn tika aizturētas 50 personu grupas, kopā 476 robežpārkāpēji, starp tiem 309 Vjetnamas pilsoņi un 87 personu pārvietotāji.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams