Tas nebija apzināts gājiens, bet tā tas sanāca. Pēc pirmās izrādes es, Agris (red. - horeogrāfs Agris Daņiļevičs) un Uģis (red. - režisors Uģis Brikmanis) nolēmām, ka mēs to vairs nedarīsim. Bet pagāja aptuveni divi gadi, kad mūziķi un dejotāji sāka interesēties, vai nevarētu izrādi atkārtot, jo tik liels darbs ieguldīts. Sākotnēji mēs turējāmies pretim, bet tad salūzām - un paldies Dievam, ka salūzām! Otrā reize mums sanāca vēl labāka un grandiozāka. Mēs kuplinājām kā savu komandu, tā arī profesionalitāti, un dejas izrāde ieguva jaunu elpu. Savukārt šī reize, vēl pēc trīs gadiem, ir jau mūsu, organizatoru, vēlme, jo mums liekas, ka šī izrāde ļoti piestāvētu Latvijas simtgadei, bet no 2013. gada līdz 2018. gadam būtu pārāk ilgs laiks, lai noturētu «No zobena saule lēca» vārdu zināmu. Dejas izrādes dalībnieki labprāt piekrita un priecājās par vēl vienu iespēju izdzīvot šo izrādi.