Ziņas par komunistiskās Kubas bijušā vadoņa Fidela Kastro nāvi Maiami, kur mīt daudzi kubiešu trimdinieki, izsaukušas svinības, kamēr daži esošie un bijušie pasaules līderi pauduši sēras par «laikmeta simbola» aiziešanu.

Jau pusstundu pēc Kubas valdības paziņojuma par 90 gadus vecā Kubas revolūcijas vadoņa nāvi Maiami «Mazajā Havanā» atskanēja gaviles, un tūkstošiem ļaužu sāka dauzīt katlus un pannas, vēcināt Kubas karogus un skandēt: «Cuba si! Castro no!» («Kuba, jā, Kastro, nē!»), un «Cuba libre!» («Brīvību Kubai!»)

«Dīvaina sajūta,» aģentūrai AP atzina 40 gadus vecais finanšu speciālists Gabriels Moraless, kura vecāki pēc komunistiskā apvērsuma bija spiesti bēgt no Kubas. «Gaidīju sadzirdēt šīs ziņas visu savu dzīvi.»

Taču daži esošie un bijušie lielvalstu līderi izteikuši atzinību aizgājušajam komunistiskajam diktatoram.

«Fidels Kastro 20.gasimtā darīja visu iespējamo, lai sagrautu koloniālo sistēmu, lai iedibinātu sadarbības attiecības,» aģentūrai «Interfax» izteicies pēdējais PSRS līderis Mihails Gorbačovs. «Fidels izdzīvoja un nostiprināja valsti visbargākās ASV blokādes apstākļos. Lai gan uz viņu tika izdarīts milzīgs spiediens, viņš tomēr izveda savu valsti no blokādes uz neatkarīgas attīstības ceļa.»

Savukārt Salvadoras prezidents un kādreizējo komunistisko partizāņu komandieris Salvadors Sančess Serens paziņojis, ka izjūt «dziļas sēras (..) par sava drauga un mūžīgā pavadoņa «komandantes» Fidela Kastro» aiziešanu.

«Fidels Kastro bija Meksikas draugs, kas veicināja abpusējās attiecības, balstītas cieņā, dialogā un solidaritātē,» savukārt tviterī raksta Meksikas prezidents Enrike Penja-Njeto.

Arī Indijas premjerministrs Nerendra Modi tviterī paziņojis, ka «Indija sēro par liela drauga zaudēšanu».

Tajā pašā laikā bijušais Lielbritānijas kabineta loceklis un antiaparteīda aktīvists Pīters Heins savu atzinību Kastro mīkstinājis ar dažu viņa valdīšanas gadu aspektu kritiku.

«Lai gan atbildīgs par neattaisnojamiem cilvēktiesību un runas brīvības pārkāpumiem, Kastro, par spīti ASV aplenkumam, radīja sabiedrību ar nepieredzēti brīvu piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un vienlīdzīgām iespējām,» norādījis Hains. «Viņa karaspēks 1988.gadā Angolā pirmo reizi sakāva Dienvidāfrikas armiju, [kas bija] svarīgs pagrieziena punkts cīņā pret aparteīdu.»

Arī Spānijas valdība izplatījusi paziņojumu, kurā teikts, ka Kastro bijusi «figūra ar milzīgu vēsturisku nozīmi».

Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kastro nosaucis par «laikmeta simbolu».

«Šī izcilā valstsvīra vārds pamatoti tiek uzskatīts par laikmeta simbolu modernās pasaules vēsturē,» teikts Kremļa izplatītajā paziņojumā. «Fidels Kastro bija patiess un uzticams Krievijas draugs.»

Putins piebildis, ka Kastro esot izveidojis «brīvu un neatkarīgu Kubu», kas «kļuva par ietekmīgu starptautiskās sabiedrības locekli un kalpoja par iedvesmas avotu daudzām valstīm un tautām».

Tajā pašā laikā Francijas prezidents Fransuā Olands savā paziņojumā centies līdzsvarot atzinību ar kritiku, norādot, ka Kastro iemiesojis gan Kubas komunistiskās revolūcijas cerības, gan tās nesto vilšanos.

Lasīt un pievienot komentāru
TĒMAS
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams