Šis gads kultūrā izcēlies ar latviešu mākslinieku starptautiskajiem sasniegumiem mūzikā, kino, mākslā, kā arī muzeju nozarē. Uzmanība šogad bijusi pievērsta arī kultūras būvju atjaunošanai, lai attīstītu sabiedrības interesi par muzejiem, kura turpina pieaugt.

 
Andris Nelsons / Foto: EPA/LETA

Diriģents Nelsons saņem prestižo «Grammy» balvu un tiek nominēts vēlreiz

Kultūras vidi latviešu diriģenta Andra Nelsona vārds šogad pāršalca ne vienu reizi vien. Varējām lasīt ne tikai par viņa vadītā Bostonas simfoniskā orķestra koncertiem un mūzikas ierakstiem, bet arī vērienīgajiem panākumiem.

Šā gada sākumā Nelsons saņēma prestižo mūzikas ierakstu balvu «Grammy», bet rudenī tika pavēstīts, ka diriģents apbalvojumam nominēts atkārtoti. «Grammy» Nelsonam tika piešķirts par viņa vadībā ierakstītu Bostonas simfoniskā orķestra atskaņojumu albumā «Shostakovich: Under Stalin's Shadow - Symphony No.10». Tas bija pirmais Nelsona vadībā tapušais orķestra ieraksts, kas norisinājās kompānijas «Deutsche Grammophon» paspārnē. Savukārt nākamais Nelsona un viņa vadītā orķestra albums «Shostakovich: Under Stalin's Shadow - Symphonies Nos. 5, 8 & 9» «Grammy» nominēts pat divās kategorijās - kā labāk tehniski izstrādātais albums un kā labākais orķestra skanējums.

Par saviem sasniegumiem Nelsons šogad saņēmis arī Triju Zvaigžņu ordeni.

 
Spēlfilmas "Es esmu šeit" galvenās lomas atveidotāja Elīna Vaska, operators Arnars Torisons un režisors Renārs Vimba / Foto: Ieva Čīka/LETA

Režisora Vimbas debijas spēlfilma «Es esmu šeit» iegūst Kristāla lāci prestižajā kinofestivālā «Berlināle»

Pārsteigumu kinomīļiem šogad sagādāja jaunais režisors Renārs Vimba, kura debijas spēlfilma «Es esmu šeit» Berlīnes Starptautiskā filmu festivāla konkursa programmā «Generation» saņēma kategorijas «14plus» galveno balvu - «Kristāla lāci». Kinokritiķi norādīja, ka šī balva ir tikpat vērtīga kā galvenā Berlināles balva - «Zelta lācis».

Festivāla konkursam «Generation» šogad bija pieteiktas vairāk nekā 2000 filmu, savukārt programmas kategorijā «14plus» kopā ar Vimbas debiju bija iekļautas 15 pilnmetrāžas filmas.

Filma «Es esmu šeit» ir aizkustinošs stāsts par 17 gadus veco meiteni Raju un viņas 12 gadus veco brāli Robi, kuri spiesti dzīvot kopā ar vecmāmiņu Olgu, jo viņu tēvs miris un māte aizbraukusi meklēt darbu Anglijā. Pretēji bērnu gribai vecāmāte vēlas pārdot lauku īpašumus, kas piederējuši viņu tēvam, bet situācija mainās pēc Olgas nejaušās nāves. Rajai un Robim ir jāizvēlas - vai ziņot par viņas nāvi un nokļūt bērnunamā, vai noslēpt šo faktu un cīnīties par savām dzimtajām mājām un ģimeni. Raja kļūst par ģimenes apgādātāju un reizē piedzīvo savu pirmo mīlestību.

Galveno lomu - 17 gadus vecu meiteni Raju - filmā atveido Latvijas Kultūras akadēmijas studente Elīna Vaska, vecomāti - Ruta Birgere, bet brāli - Andžejs Jānis Lilientāls, savukārt angļu valodas skolotāju spēlē Edgars Samītis. Filmā piedalās arī Zane Jančevska, Indra Briķe, Rēzija Kalniņa, Jānis Kirmuška un Sandra Kļaviņa. Mūziku filmai komponējis Ēriks Ešenvalds, un to Latvijas Radio studijā ieskaņojis Valsts akadēmiskais koris «Latvija».

Līdz filmas «Es esmu šeit» uzņemšanai Vimba bija uzņēmis tikai īsfilmas. Viņa Curriculum Vitae vēsta, ka 2008.gadā Vimba iestājies Latvijas Kultūras akadēmijā, kur studējis operatora mākslas apakšprogrammā. Vēlāk Borisa Frumina vadībā viņš studējis Baltijas Filmu un mediju skolā Tallinā, bet 2011.gadā kā maģistrs pabeidzis Latvijas Kultūras akadēmijas filmu režijas apakšprogrammu. Papildu profesionālo izglītību režisors guvis radošajās darbnīcās Lietuvā, Vācijā, Krievijā. Viņa pirmā filma «Allē!», kas bija studenta darbs Latvijas Kultūras akadēmijā, tika uzņemta 2006.gadā, tai 2008.gadā sekoja īsfilma «Lelle tētis» un gadu vēlāk īsfilma «Mols». Pašlaik top režisora otrā spēlfilma «Sanctus».

 
Foto: LETA

Okupācijas muzeja pārbūvei nosaka nacionālo interešu objekta statusu

Saeimas deputāti šogad iepriecinājuši daļu sabiedrības, bet daļu atstājusi vīlušos, nostiprinot nacionālo interešu objekta statusu Okupācijas muzeja pārbūvei, kas paredz jaunas piebūves - Nākotnes nama -, kā arī padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla uzbūvēšanu līdz 2018.gada oktobrim.

Latvijas Okupācijas muzejs šogad turpināja būt viens no lielākajiem strīdus objektiem arhitektu aprindās. Arhitekti, kā arī kultūras darbinieki diskutēja par plānotās piebūves projekta tehnisko risinājumu, izskatu, kā arī nepieciešamību un esošās ēkas aizsardzību. Arhitektu izteikumi par projektu lielākoties bija kritiski. Rīgas pilsētas būvvalde bija atteikusi atļaujas izsniegšanu būvniecības sākšanai, balstoties pilsētas arhitekta Gvido Prinča negatīvajā atzinumā. Okupācijas muzeja biedrības vadība atzina, ka nonākusi ķīlnieka lomā šajā situācijā, jo jau sākusi veidot jaunajam ēkas izvietojumam atbilstošus stendus, vācot ziedojumus. Tāpat muzeja darbinieki norādīja, ka ar nepacietību gaida nokļūšanu jaunajās telpās, lai tā saturs būtu pieejams pēc iespējas lielākam apmeklētāju skaitam.

Okupācijas muzejs dibināts 1993.gadā, un tas atspoguļo Latvijas okupācijas vēsturi no 1940. līdz 1991. gadam, tās priekšvēsturi un sekas.

 
Jaunā Rīgas Teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis / Foto: Ieva Lūka/LETA

Režisora Hermaņa darbs Eiropas teātros un grāmatas iznākšana

Decembrī grandiozajā opernamā «La Scala», Itālijā, notika Alvja Hermaņa režisētās Džakomo Pučīni operas «Madama Butterfly» pirmizrāde.

Notikumu jo īpašāku padarīja tas, ka ar šo iestudējumu Hermanim bija gods atklāt «La Scala» jauno sezonu. Pirmizrādi apmeklēja arī Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde.

Hermanis šogad ne tikai turpināja strādāt ar pasaules mēroga zvaigznēm Eiropas teātros. Apgādā «Neputns» nāca klajā albums «Alvis Hermanis» ar attēliem no viņa izrādēm, kā arī režisora rakstīta dienasgrāmata.

«Kāpēc man tas vajadzīgs? Labs jautājums. Es, piemēram, negribētu, ka grāmatu par mani un manu darbu raksta kāds cits. Jo neesmu pārliecināts, ka jelkurš cits, izņemot mani, ir spējīgs saprast - ar ko es īsti nodarbojos un kas aiz visa tā stāv. Es pats pamēģināšu to uzrakstīt,» par savu dienasgrāmatu stāstījis Hermanis.

 
Foto: Kadrs no video

Kora «Gaudeamus» balsis skan Robija Viljamsa dziesmās

Latvijas vīru koris «Gaudeamus» šogad sadarbojās ar vienu no britu popmūzikas lielākajām zvaigznēm - Robiju Viljamsu. Mūziķa jaunajā albumā latviešu vīru balsis tika ieskaņotas divās dziesmās.

Robijs kopā ar «Gaudeamus» dzied «I'm loving angels instead»

Lai gan Robija singls «Party Like a Russian» piedzīvoja plašu kritiku un neiekļuva britu Top40, sadarbība ar mūziķi korim bija milzīgs notikums. Singls tika izdots septembra beigās, bet pati dziesma tika ierakstīta pagājušā gada aprīlī, kad dziedātājs viesojās Rīgā, lai sniegtu koncertu «Arēnā Rīga».

Dziesmā «Party Like a Russian» izmantota Sergeja Prokofjeva baleta «Romeo un Džuljeta» skaņdarba «Bruņinieku deja» melodija. 80.gadu beigās padomju televīzijas producenti bieži izmantoja melodiju kā fona mūziku politiskiem sižetiem, kā rezultātā skatītājiem tā saistās ar gadiem pirms PSRS sabrukuma.

«Party Like a Russian»

 
Foto: Ieva Čīka/LETA

Latviešu aktrise Elīna Vaska iekļauta Eiropas uzlecošo zvaigžņu izlasē

Latvijas Kultūras akadēmijas studente Elīna Vaska, kura kā aktrise debitējusi filmā «Es esmu šeit» nākamā gada Berlīnes starptautiskā kinofestivālā iekļauta uzlecošo zvaigžņu izlasē «European Shooting Stars».

Vaska iekļuvusi starp desmit jauniem un daudzsološiem aktieriem - «European Shooting Stars» ir sīvā konkurencē izcīnīta iespēja jauniem un talantīgiem aktieriem, kuri nospēlējuši spilgtas kino lomas jau atzītās filmās. Vaskai tā ir Rajas loma Renāra Vimbas spēlfilmā «Es esmu šeit», kas šogad februārī Berlinālē saņēma «Kristāla lāci».

Iekļūstot šajā izlasē, jaunie aktieri nonāk kino industrijas, publikas un mediju uzmanības lokā - Berlīnes starptautiskā kinofestivāla pirmajā nedēļas nogalē četru dienu laikā notiek dažādas tikšanās, meistarklases, fotosesijas un intervijas, kas vainagojas ar apbalvojuma saņemšanu.

 
Ieliek pamatakmeni Muzeju krātuvju kompleksam / Foto: Evija Trifanova/LETA

Ieliek pamatakmeni Muzeju krātuvju kompleksam

Pamatakmes ielikšanu Muzeju krātuvju kompleksam, kas notika šogad, ļoti gaidīja Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja darbinieki.

Jau gadiem muzejiem bija nepieciešamas piemērotas telpas krājumu glabāšanai un darbam ar to priekšmetiem. «Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība noteiks to, kāds būs muzejs 21.gadsimtā!» - tā jaunās būves pamatakmens ielikšanas pasākumā teica Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš.

Topošajā Muzeja krātuvju kompleksā paredzēts izvietot ievērojamu un lielu Latvijas muzeju kolekcijas, kopumā vairāk nekā divus miljonus krājuma vienību, kas ir trešdaļa no Latvijas muzeju vērtībām. Kompleksa būvniecību veiks pilnsabiedrība «RERE Meistari 1», ar kuru noslēgts līgums 20 478 622 eiro apmērā. Būvniecība tiks veikta ar būvniecības pirmajā kārtā apstiprināto finansējumu. Projektu plānots īstenot līdz 2018.gada 30.aprīlim.

 
Foto: ligatne.lv

Turaidas muzejrezervāts iegūst balvu Eiropas mēroga tūrisma konkursā

Turaidas muzejrezervāts šogad lepojas ar saņemto galveno balvu Eiropas Kultūras tūrisma tīkla konkursā «Ilgtspējīgs kultūras tūrisma galamērķis 2016». Par šo panākumu muzejam piešķirta arī Kultūras ministrijas pasniegtā Izcilības gada balva.

Atzīmēts, ka lauru plūkšana Eiropas mērogā vainago muzejrezervāta ilggadēju, neatlaidīgu un sistemātisku darbu nemateriālā kultūras mantojuma - tradīciju un prasmju - saglabāšanā, pētniecībā un popularizēšanā, izveidojot Turaidu par vienu no iecienītākajiem starptautiskā un vietējā kultūras tūrisma galamērķiem.

 
RIXC mākslinieki Raitis un Rasa Šmiti / Foto: LETA

RIXC mākslinieki Raitis un Rasa Šmiti saņem Izcilības balvu kultūrā

Jauno mediju kultūras centra «Rixc» dibinātāji Rasa un Raitis Šmiti par savu aktīvo starptautisko darbību šogad saņēma Kultūras ministrijas Izcilības balvu kultūrā.

Šmiti tika godināti par jauna starpdisciplināra konteksta, kurā izaugt jauniem redzējumiem un meklējumiem uz mākslas un zinātnes robežām, radīšanu un gūtajiem sasniegumiem pasaulē, veidojot izstādes, mākslas un zinātnes festivālu «Rixc», kā arī darbojoties kā platformai starptautiskai ideju, radošu procesu un pētījumu mijiedarbībai.

Izcilības balva kultūrā 2014.gadā iedibināta pēc kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu, lai godinātu Latvijas kultūras īpašus sasniegumus ar starptautisku rezonansi un nozīmīgu ietekmi uz kultūras procesu attīstību Latvijā.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams