Ceturtdien, Rīgā, 11.novembra krastmalā, iepretim Lielā Kristapa statujai notika Lielā ūdens iesvētīšanas kārta Daugavā. Gan pareizticīgie, gan arī citu konfesiju ticīgie, kas to vēlējās, pēc šī rituāla varēja gremdēties iesvētītajos Daugavas ūdeņos.

19.janvārī Pareizticīgā Baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem - Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva Parādīšanās svētkiem - Dieva Trīs Personu (Svētās Trijādības) atklāšanos cilvēka veidolā, kad tiek kalpota Lielā ūdens iesvētīšanas kārta. Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka Jēzus Kristus.

Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūstot īpašas spējas un tiek saukts par «lielo agiasmu» jeb svētumu. Ticīgie glabā šo ūdeni visa gada garumā, ar to «iesvētot savas mājvietas un ar lūgšanu baudot īpašos gadījumos, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka dvēseli un miesu», skaidro baznīcā.

Pēdējo gadu laikā atdzimst arī Krusta gājienu tradīcija uz tuvāko ūdenstilpni un ūdens iesvētīšana tajā ar sekojošu gremdēšanos iesvētītajā ūdenī. Tas notiek Madonā, Jēkabpilī, Ludzā, Līvānos un citviet Latvijā. Jau sesto gadu ar Rīgas Domes atbalstu Latvijas Pareizticīgā Baznīca turpina ūdens iesvētīšanas tradīciju arī Rīgā, Daugavas ūdeņos.

Lasīt un pievienot komentāru
TĒMAS
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams