Rencēnu ielā 16, Rīgā būvējamā šķeldas katlumāja izmaksās 16,5 miljonus eiro, bet projekta rezultātā siltuma tarifs Rīgā varētu sarukt par diviem līdz trīs procentpunktiem, šodien svinīgā pasākumā iemūrējot kapsulu katlumājas pamatos, sacīja AS «Rīgas siltums» padomes priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņeko.

Stepaņenko, kurš ir arī Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs, sacīja, ka kopš projekta sākuma pagājuši divi gadi, kuru laikā notikusi projekta saskaņošana, piemērotākās vietas būvniecībai atrašana un citas darbības. «Šodien beidzot sākam būvniecību, kuru noslēgt plānojam novembra beigās, kad arī katlumāja tiks nodota ekspluatācijā» piebilda Stepaņenko.

Viņš norādīja, ka projekta izmaksas ir 16,5 miljoni eiro, no tiem 70% finansējuma piesaistīti no bankām.

«Ko jaunā katlumāja dos rīdziniekiem? Pēc mūsu aplēsēm, pēc šī projekta realizācijas siltuma tarifi Rīgā saruks par diviem līdz trīs procentiem,» uzsvēra domes pārstāvis.

Viņš arī piebilda, ka jaunbūvējamajā katlumājā par kurināmo izmantos koksnes šķeldu, ko iespējams iegūt Latvijā, līdz ar to tiks mazināta atkarība no importa kurināmā, kā arī līdzekļi, kas citkārt aizplūst uz ārvalstīm kā samaksa par iegādāto kurināmo, paliks Latvijā.

Kā ziņots, kopuzņēmuma «Rīgas BioEnerģija» dibinātāji un īpašnieki - AS «Rīgas siltums» un SIA «Enerģijas risinājumi» - kopā ar būvniekiem šodien svinīgā pasākumā iemūrēja kapsulu biokurināmā katlumājas pamatos.

«Rīgas BioEnerģija» uzņēmumiem «Rīgas siltums» un «Enerģijas risinājumi» pieder vienādās daļās.

«Enerģijas risinājumi» pilnībā pieder AS «TAK investīcijas», bet līdz 2014.gadam tā piederēja Guntaram Kokorevičam. Pērn uzņēmums strādājis ar 0,32 miljonu eiro apgrozījumu un 0,46 miljonu eiro peļņu. «TAK investīcijas» īpašnieki nav publiski pieejami, bet tās padomē strādā Kokorevičs, Harijs Krongorns un Jānis Bērziņš, bet valdē - Jānis Vabulis un Ēriks Timpars.

«Enerģijas risinājumiem» ir daļas arī uzņēmumos «Liepājas enerģija», «CDzP», «Cēsu siltumtīkli», «Enerģijas risinājumi. RIX», «Jaunā fabrika ESKO» un «ER Management».

Kopuzņēmums «Rīgas BioEnerģija» plāno būvēt divas biokurināmā katlumājas. Pirmā katlumāja taps Rencēnu ielā. Tajā paredzēts uzstādīt iekārtas ar augstu efektivitātes un automatizācijas pakāpi. Katlumājā siltuma ražošanai izmantos Latvijas izejmateriālu - koksnes šķeldu. Plānotā siltuma jauda ir 48 megavati (MW), un tā būs lielākā šāda veida katlumāja Rīgā un Latvijā.

LTV aptuveni pirms gada vēstīja, ka Rīgas dome kopā ar privātu kompāniju Rīgā vēlas celt Baltijā lielāko šķeldas katlu māju. Pret šādu ieceri esot iebildusi valsts, jo pilsētā neesot siltuma jaudu iztrūkums, turklāt šāda liela katlu māja būtu tiešs konkurents «Latvenergo», kura iekārtu modernizēšanā ieguldīta liela nauda.

Tolaik Rīgas energoapgādes padomē pārmesta katlu mājas ietekmi uz elektrības cenām, proti, TEC vienlaicīgi spēj ražot gan elektrību, gan siltumu, bet, ja siltums Rīgai nav vajadzīgs, elektrība izmaksā dārgāk. Tieši tas bijis viens no iemesliem, kādēļ valsts pārstāvji no Ekonomikas ministrijas «Rīgas siltuma» padomē šo projektu neesot atbalstījuši.

Lasīt un pievienot komentāru
JAUNĀKIE VIDEO
Saturs drīz būs pieejams